| |
|
Pastāsti kādēļ dzīve skaista nav.
Pastāsti, esmu to aizmirsis jau. |
|
|
| |
|
Tramvaja vagoni ir vietas, kur skaistas dzīves saplūst ar neglītām, neglītas miesas kļūst par pirmšķirīgu fonu daiļajām.
Vietas, kur tu esi un reizē neesi.
Bet tā laikam ir visur, tikai tur tā sajūta tevi piemeklē. |
|
|
| |
|
Es apsveru domu, vai nevajadzētu aizbraukt rudenī noskatīties kādu Coldplay koncertu. Man šķiet, ka varētu vai nu uz Londonu vai Stokholmu braukt. Prasiju vai māsa negrib braukt līdzi, bet viņai Coldplay nepatīkot. Pēdējās dienas tikai to vien kā viņu jaunāko albumu klausos. Un sajūsminos. Nav jau gluži tas kas bij viņu pirmajos albumos, bet tomēr joprojām tā pamatīgi aizrauj.
Mans Coldplay DVD disks joprojām stāv pie Viņas. Varbūt, ka tā ir labāk. Zināt, ka kāda man tik ļoti svarīga un mīļa lieta ir pie man svarīga un mīļa cilvēka.
Bet vispār to cik man otrs cilvēks ir svarīgs var pārbaudīt pēc tā kādas grāmatas es tam cilvēkam esmu gatavs aizdot. Man atliek iedomāties, ka grasos viņam aizdot kādu no savām grāmatām un tad pēc tā, cik ļoti mīļu un dārgu grāmatu esmu gatavs aizdot, saprotu to ko patiesībā domāju par to cilvēku. Šī sajūta nemelo. Domās var apmaldīties, bet šeit ne. |
|
|
