| |
|
Ja vārdi ir viss, kas man dots, lai varētu tev ko pasacīt, tad tik pat labi mēs varētu klusēt.
Sūtīt domas viens otra virzienā.
Nogrimt viens otra skatiena dzīlēs un cerēt tur atrast otru.
Un censties neapmaldīties tajās ilūzijās un maldos ar kuriem paši sevi maldinam, šos savus maldus un ilūzijas, protams, paši labi apzinoties, bet otram jau nebūs skaidrs kur sākas patiesais un kur tas beidzas.
Ja pieskāriens ir viss, kas man dots, lai varētu tev ko pasacīt, es domāju, ka nepieskartos, jo ar pieskārieniem neprotu melot. |
|
|
| |
|
Kapēc nav tādu diennakts grāmatnīcu?
Jā, es ļoti labprāt grāmatas pirktu naktīs vai vakaros vēlos,
agrās rīta stundās, brīdī kad riet saule vai arī tā lec.
Bezmiega naktīs pirktu un naktīs kuras pēc nogulētām dienām nāk. |
|
|
