| |
|
|
Manas bailes no nāves stāv ceļā ļoti daudzām skaistām un jaukām lietām, kuras vēlos savas dzīves laikā piedzīvot. |
|
|
| Arī man šodien bija angļu valodas eksāmens. sapnī. |
|
|
Viņa man šorīt pirms sava eksāmena piezvanija, pēc tam es puspamiegam sapņoju, ka man ir angļu valodas eksāmens uz kuru es aizeju, bet saprotu, ka esmu aizmirsis pasi mājās, zvnīju māsai, kurai arī bija eksāmens un saciju, lai braucot uz skolu paņem arī manu pasi līdzi, bet viņa tur tā un šitā un beigās es pamodos brīdī, kad man bija jāiet eksāmena telpā iekšā bez pases. |
|
|
| Es gribu būt degunlācis. |
|
|
"..vispār es negribu nekādu trusīti. degunlāci. mhm piebarotu degunlāci ar veselu kaudzi oranžu bumbuļu un šis uzreiz kļūtu laimīgs, vai ne tā?" |
|
|
| |
|
|
Vai to vīnadārzu izmantoju nekrietni un nepareizi? Zinu, ka tas man nepieder. Arī mans vīnadārzs nepieder man, kaut to apzīmējot lietoju vārdu "mans" bet daru to nezinot kā citādi tos nošķirt vienu no otra. Mēs visi esam vīnkopji, ne vīna dārzu īpašnieki. Kādēļ man tik bieži šķiet, ka tomēr man tas pieder? Kā lai tieku no šīs, mani sagraujošās domas vaļā? Cenšoties piesavināties to, kas mums nav paredzēts un domāts, mūs šīs lietas sagrauj. Tu nevari cīnīties pret pasaules kārtību. |
|
|
| |
|
|
Man no narviem tirpst rokas. Bet es tik viegli nepadošos. Trankvilizatori lai izpaliek. Cerams, ka neuznāks kāda lēkme pēc šodienas satraukumiem. |
|
|
