|
|
Šorīt pamodos no sapņa, kurā biju augstākās tiesas tiesnesis, kurš nezināja, kur viņam tiesas zālē jāsēž. |
|
|
|
|
Es gribētu, lai man ir kā toreiz, kad mēdzu sev atgādināt tas nav kīno, tā ir dzīve.
Patreiz ir tā, ka es no grāmatām plēšu laukā vārdus, pat veselas rindkopas un līmēju tās Dzīvei visās tai lipīgajās vietās. |
|
|