| starp debesīm un zemi |
|
|
es jau, protams, saprotu, ka sapņos cilvēki dara visādas muļķības, lietas, par kurām no rīta jākaunās, lietas, par kurām jānosarkst, bet pāvestam kaut kādā ēdnīcas rindā priekšā līst gan nevajadzētu, pat sapņos ne. un tu jau, protams, arī tam eņģelim būtu pielīdis priekšā, ja vien nebūtu to viņa masīvo spārnu, ne pa labi, ne kreisi viņam garām neaizlīst. tu, protams, pārsteigumā ieplet savas aizvērtās acis, kad ieraugi, ka ēdienu vietā kas spilgtas gaismas lodēm līdzīgs un, kad saproti, ka tev vienīgajam tā ir melna uz šķīvja uzlikta, tu pamosties.. |
|
|
| tu tuvojies |
|
|
šīs pirmdienas iesvētes lekcijā man tapa skaidrs kā tad īsti "mīl mani Dievs, pār bezdibeņiem vadot." un es ticu. |
|
|
| nožēlojamie |
|
|
šodien griežot dzīvžogu, pamaniju, ka mūsu ielā viens ar skrituļdēli ieviesies, tas lika atcerēties, kā pats kādreiz biju tik nožēlojams, saskatijos visādas filmas un citas padarīšanas un tad kāpu uz dēļa un taisiju trobeli pa visu ielu. atceros, ka man pat tantiņas meta ar puvušiem āboliem no māju trešā stāva logiem. ak, atmiņas. |
|
|
| |
|
|
nu kā tu, cilvēks sevi vari piespiest nodarboties ar kaut kādām kaut cik intelektuālām nodarbēm, ja visapkārt ir tik daudz trulu un laiku viegli nositošu lietu. vot, nekad nezaudējiet nepatiku pret trulumu. nekad. |
|
|
| |
|
|
Izlasiju šāmēneša Santā interviju ar Liepnieku. Visu cieņu cilvēkam par to, ka izdod tik interesantas un vērtīgas grāmatas, bet viss pārējais intervijā viņa sacītais tāds ne pārāk, varbūt izņemot tās atkāpes par to budismu, bet tur jau tas žetons pašam budismam, nevis Liepniekam. |
|
|
