| 84. |
|
pasaule ubago rītus
un naktis tā ubago
pamosties aizvērtām acīm
bezgalīgs skatiens augšup
un skaisti sievietes smiekli
mirklis pirms rītausmas
baznīcas zvani tālumā
un torņi nespēj paslēpties
zem tava loga palodzes
tev šķiet ka kaut kas
ir atkal apstājies
iedomājies pasauli
kurā viss ir apstājies
kusties vienīgi tu
un varbūt kāda viņa |
|
|
| 85. |
|
kaut kas tevī ir apstājies
un kaut kas tevī grib skriet
kaut kas tevī ir vaļā
kaut kas aizvērts ciet
tu neesi iesprostots
vienkārši reizēm arī
brīvībā mēdz būt mazliet
par šauru |
|
|
