| 75. |
|
|
Ielūkojies telpā pa pusvirus vaļā atstātām durvīm un redzi, ka tumsa ir viss, kas no tevis kā materiālas un tapēc redzamas būtnes pāri ir palicis. Neticot, ka pasaule beidzas tur, kur beidzas tavs acu skats, tu tik un tā centies atrast kādu ar kuru saspiesties kopā mugurām, kādu ar kuru kopā veselu pasauli dalīt, lai nebūtu jādzīvo tikai tajā ko redzi tu pats. |
|
|
