| 55. |
|
|
Cilvēki ar vājiem nervi. Tik viegli pakļaujamies stresam. Dažkārt pat esam tā vergi. Es, protams, esmu sapratis, ka stress man neder. Cīnīties ar to ir bezjēdzīgi, jo zini, ka zaudēsi. Vienmēr. Gan kaujā, gan arī visā karā. Tā jau runā, ka 21. gadsimtā nevari dzīvot bez stresa. Vismaz šeit, pie mums un mazliet pa kreisi un arī biškuciņ pa labi. Tā nu es te esmu šajā gadsimtā un atteicies no šīs cīņas. Jādzīvo. Ar ko lai cīnās? Ar pasaules kārtību, bet varbūt ar laiku. Šis gadsimts nav mans, kādreiz domāju, ka tas ir kādus piecus atpakaļ, bet tagad domāju, ka drīzāk jau uz priekšu, ja vien tur tālāk kaut kas vispār būs. |
|
|
| 56. |
|
|
Reizēm jautāju, kad un kur sāksies mani garīgie sevis meklējumi, bet laikam jau vispirms ir sevi jāpazaudē, bet lai to izdarītu tev sākumā jābūt sevi garīgi nepazaudējušam, bet par to es neesmu pilnīgi pārliecināts, jo neticu, ka piedzimstam sevi garīgi nepazaudējuši, varbūt jāmeklē tas kas tev nekad nav bijis, bet kā tad tu vari zināt, ka kas tāds vispār pastāv? |
|
|
