| |
|
Vakar atkal sāku rakstīt īstu dienasgrāmatu. Šoreiz ļoti rūpīgi apdomāju kā to darīt, lai nebūtu tā, ka atkal pēc pāris dienām metu rakstīšanu pie malas. Rakstu tā, lai vēlāk neliktos, ka jābeidz muldēt. Rakstu, praktiski nerakstu, bet piezīmēju dienā izdarīto, brīžiem to minimāli komentējot.
Jā, jā, iedošu Tev vēlāk izlasīt. Es jau zinu, ka prasīsi. Iedošu, ja apsolīsi mani nenosodīt un nepārmest man par dienasgrāmatā rakstīto. Jā, zinu, tagad Tu noteikti gribēsi to izlasīt.. |
|
|
