| |
|
- Vai nu pa divdesmit minūtēm kas slikts var notikt? - nodomāju un paņēmu cepumus un tēju no naktsgaldiņa. Logu atstāju neatvērtu, lai vēlāk dodoties atpakaļ šķistu, ka gaiss ir patīkami vēss un svaigs, jo tāds tas šajā telpā noteikti nebija un divdesmit minūtes varbūt to tādu varēšu paciest. Fonam piemeklēju kādu astoņdesmito superhītu, priekš manis tā nebija nekāda klasika, jo tikai nesen pirmo reizi to dzirdēju. Tomēr jāatver logs, jo šķiet, ka tomēr nāksies ilgāk par divdesmit minūtēm šeit uzturēties un tas, protams, nav labi. Rīt par to varēšu pārliecināties.
Ko es ar to visu gribēju pateikt? |
|
|
