| |
|
|
Kapēc es vienmēr visu sabojāju, īpaši brīžos, kad viss jau šķiet labi? |
|
|
| |
|
|
Es visā visumā esmu uz visai pozitīvas nots. Sācies rudens. Sācies kaut kas jauns un sajūsminošs. Kas neiepazīts un nezināms. Hopes and expectations. Skats uz lietām palicis mazliet savādāks. Tā pozitīvāk. Ja vēl brīžiem varētu sevi ielikt kaut plānā rāmī, bet tikai brīžos, kad to vajag un atsacīties no biezajiem rāmjiem brīžos, kad tie lieki, varētu teikt, ka dzīve ir skaista. Tā pa īstam. Skaista kā toreiz, kad es atklāju cik tā skaista spēj būt. |
|
|
| |
|
man vairs nesalst tavas pēdas
staigāju vilnas zeķēs
noņemu brilles no acīm
lai pasaule izplūst
lai maigāka top |
|
|
