| |
|
|
Ha, iekritu! Nopirku grāmatu "Klavierētāja" par spīti tam, ka autore ir sieviete, par spīti savai attieksmei pret sieviešliteratūru. Tagad mokos. Nekas tur nenotiek. Nekādas darbības. Visi tie liekie smalkumi un sajūtas, un emocijas, to nianses, ai, parasti taču grāmatas mani neiemidzina. Un šī arī nav no grāmatām, kuru pasaulēs var iedzīvoties. Nu labi, pilnīgi nopeļama arī šī grāmata nav, bija viens sakarīgs gabaliņš, kur tika aprakstīts kā VIŅA apmeklēja pīpšovu. Bet to gabaliņu es jau kaut kur biju pirms tam lasījis. |
|
|
