| |
|
|
Šovakar kaut kā jūtos laimīgs. Priecājos par niekiem. Smaidu. Nezinu. Kaut kā dikti pozitīvi. Pa prātu nemaisās visas problēmas. Sestdienās un svētdienās ir bīstami sēdēt mājās, jo var pārāk daudz ko izdomāt. Kad es sāku domāt, attopos tādā nomāktībā iebraucis, ka vai šausmas. Šajā nedēļas nogalē pārlieku daudz mājās nesanāca sēdēt, varbūt tāpēc tagad tāds mazliet pozitīvāks esmu. |
|
|
| viens jautājums. |
|
|
Tādiem cilvēkiem kā es mīlestība nespēj uzlikt rōzā brilles, vai arī es nemāku tā pa īstam mīlestībai ļauties? |
|
|
| |
|
Ai, es nespēju sevi kontrolēt. Tiklīdz man ir nauda, tā uzreiz pērku grāmatas. Tagad ir. Pēdējo trīs dienu laikā es esmu nopircis piecas grāmatas. Un ne jau tās plānās. Šodien vispār trakums. Nopirku to smuko "Ilūziju grāmatu" skaistas jau tās AGB grāmatas ir, bet nu nezinu vai desmit latus vērtas. Piemēram, "Klavierētāju" es tikai vakar nopirku, bet to grāmatu es jau kopš aizpagājušās vasaras ļoti, ļoti gribēju.
Baigi iepatikās Kaiser Chiefs un Razorlight, pēdējās divas dienas neko citu kā to vien neklausos, nu varbūt Snow Patrol biškucīti. Baigi tāda pozitīva un jauka mūzika un pie tam neuzdzen no rītiem miegu kā tās lēnās. No rītiem Eric Clapton dziesmu Wonderful Tonight vispār nevar klausīties. Jau dziesmas vidū pieķeru sevi iemiegam. |
|
|
| |
|
iekšā viss deg un liesmo.
rodas vēlme sajukt prātā.
vēlme atslēgties.
atkal aizgriežos prom no vienkāršības.
trolejbusos braucu un vēroju cilvēku nodrāztās dzīves.
patiesībā tādos brīžos viņi nav nekas vairāk kā spogulis.
patiesībā neredzu ko viņi domā. tas esmu es. tikai bail to atzīt.
es skatos uz savām domām, es skatos uz savu iekšieni.
es pat nezinu, kura tagad ir tā doma, kura ir kā mierinājums, kuras dēļ es vispār no rītiem esmu spējīgs izkāpt no gultas un atdzīvoties. |
|
|
