| Bla bla blaaa |
|
| [ | Mūzika |
| | Prāta Vētra ... | ] |
Tik sen netiku pie rakstīšanas, ka tagad, atvainojiet, piedodiet, bet nāksies visu sarakstīt lielā un nekārtīgā čupā.
Turpmāk nospriedu, ka vienmēr nēsāšu līdzi pasi sava mēteļa krūšu kabatā. Lai var nopirkt alkoholu, neuztraucoties, ka man to varētu nepārdot. Ja es to nedabūju, kad man to gribas esmu ļoti kašķīgs. Nu labi, sen jau tas vecums pāri, kad man prasīja uzrādīt dokumentus, bet es nemēdzu riskēt. Neatmaksājas. Nu, jā, bet milzīgās rindas Alfā ir vienīgais, kas spēj mani atturēt. Ai, bet, ziniet, es dzeru tikai vienatnē. Nu, jā, gluži kā to dara alkoholiķi. Pasākumos nedzeru, laigan varētu arī tur, jo tas, ka man apkārt ir cilvēku daudz nenozīmē, ka es esmu ar viņiem. Dekorācijas viņi ir.
Sēdēju trolejbusā un iPodā shuffle režīmā nejauši uztrāpijos Prāta Vētras dziesmai. Ai, tik sen nebiju neko tādu klausījies. Aizrāva. Tā pa īstam.
Jau piecas septītdaļas šīs diennakts jūtos laimīgs. |
|
|
| *** |
|
trulums
sakrāj mani aiz saviem nagiem
pa šūnai vien
es neiebilstu
jo zinu - es tevī
līdz galam neietilpstu
par īsiem nagi
daudz jau sakrāts aiz tiem
ziemās ietērpi cimdiņos
siltumā labi un silti
vasarās neaizlauzti līgumi
nagu vīlītes
jūs visus, ak, nožēlojamie
padarīs vienādus, padarīs seklus
es neiebilstu
mūžam kā jūs es neizdilšu |
|
|
