|
9. Okt 2008|00:10 |
Naktis uz mani iedarbojas dziedējoši.
Visas fiziskās un garīgās sāpes, traumas pēc pusnakts pazūd.
Tikai nomodā.
Es gribētu dzīvot tā, ka naktis pavadītu nomodā, kaut ko nedaudz iedzerot, dodoties naksnīgās pastaigās un pavadot tās garās un interesantas sarunās, bet dienās gulēt.
Neptīk man šīs cilvēciskās vājības - miegs, dienasgaismas nepieciešamība, atpūta.
Gribētu nodzīvot visu dzīvi vienā elpas vilcienā un tad tikt izmests kādā stacijā, kurā atkal iesēstos citā.
Iedomājies, ja katrs tavs elpas vilciens būtu atsevišķa dzīve.
Tu pēkšņi iesācies un tikpat pēkšņi izbeidzies.
Un tā gandrīz mūžīgi. |
|
