Skatoties pienāk brīdis, kad tu vairs neredzi. |
|
Zini kapēc es uz mirkli pazaudēju to dzīvesprieku un pasaules skaistuma sajūtu? Tādēļ, ka pārlieku pieķēros vienai prizmai, caur kuru skatīties uz dzīvi. Var jau sacīt, ka prizma ir prizma un tā var mainīt tikai savus izmērus, ne formu. Bet tad varbūt jāskatās caur kvadrātu vai trijstūri.
Skatoties pienāk brīdis, kad tu vairs neredzi.. Ar aizvērtām acīm arī var skatīties. Un no rīta vēl, ar aukstu ūdeni neizmazgātām acīm, arī var skatīties. |
|
|