|
|
"Reiz lasiju par sievieti, kuras slēptākā fantāzija bija dēka ar mākslinieku, jo viņa domāja, ka viņš spēs viņu patiesi ieraudzīt, ikvienu viņas izliekumu, ikvienu līniju, ikvienu atkāpi un to iemīlētu, jo tā būtu daļa no skaistuma, kurš padara viņu neatkārtojamu."
Tā laikam ir ļoti daudzu cilvēku fantāzija, spēt apturēt laiku, viss apstātos, ieskaitot visus cilvēkus, kuri atrastos telpā, kurā esi laiku apturējis, bet pats spētu kustēties. Izmainīt visu apkārt esošo un tad atkal palaist laiku un viss pēkšņi atsāktos, paliekot tām izmaiņām, kuras esi izdarijis. Par to es kādreiz sapņoju.
Šonakt es to atkal atcerējos. |
|
|