| 22. |
17. Jan 2008|00:10 |
|
Ai, atceros, kā kādreiz sacīju, ka man ir kaut kas līdzīgs hipohondrijai un tā, bet nu es par to vairs tā īpaši nešaubos. Nomāktība arī kaut kur tepatās. Jēgas zudumi un vēl tā, ka neko negribas darīt. Sūdīgi. Domas par Viņu reizēm ir vienīgais kas man kaut kādu jēgas sajūtu tādos sūdīgos brīžos piešķir, iedomājos par to ko mēs darīsim pēc kādiem pāris gadiem un cik vēl daudz jauku lietu neesam kopā darījuši un tā. Tas palīdz. |
|
