| 17. |
|
Šķiet nepieņemama ideja par nāvi. Neatbalstu gara nošķīrumu no miesas. Dvēseles eksistencei pēc nāves arī neticu. Par ko tādu iedomājoties, piemēram, naktīs, mani pārņem tāda iekšēja disharmonija un nemiers, drīzāk - bailes.
Lasot par kosmosu un Visumu, planētām un zvaigznēm, vienmēr pārņem šī jocīgā sajūta, ka esi tik niecīgs un tādos brīžos, ja vien pats nebūtu dzīvs, es neticētu arī idejai par dzīvību. |
|
|
