pēcis pļāpā

kad vienreiz būs jauks tulkojums vārdam features?
kaut kā neceļas roka maģistrā rakstīt fīčas

nedēļu vaļā esošs firefox ar kādiem 40 atvērtiem tabiem rij gandrīz 1Gb operatīvās amiņas

nu tā man liekas ir vienmēr.
tad, kad beidzot teorijas daļa ir gandrīz uzrakstīta atrodas kaut kāds no pakaļas izvilkts pakistānas tālmācības mba dokuments par stratēģiju, kurā skaisti aprakstītas visas matricas un metodes iekšējās un ārējās vides analīzei. un es kā duraks 3 dienas pa internetu visādus "labumus" vācu...
besī

kaķis grauž vadus. man tas, protams, nepatīk, tāpēc sabļāvu. nepalīdzēja, sapūtu to šķidrumu, kas atbaida kaķus, uz vadiem. tagad nabadziņš sēž pa gabalu un sērīgi skatās uz vadiņiem. kārojas grauzt, bet nepatīk smarža.
toties vakar noķēra 2 mušas.

tik labi ir iziet uz balkona, svaigā gaisā, izstaipīties

nē, mans šīsdienas vārds tomēr ir "embrionāls"

sakarā ar iepriekšējo postu iedomājos par to kā filologs kaisles karstumā lūdz savai mīļākajai čukstēt viņam ausī terminus kā apjomradītais ietaupījums, druķis utt.
paši izvirtušākie, protams, liek čukstēt aizliegtos terminus kā jau pieminētā islande, skaneris, kompjūters utt.

nu tomēr ir jau arī sudraba maliņa tam maģistra procesam.
var pasmaidīt par terminiem.
piemēram, economies of scale mūsu īslandieši nodēvējuši par apjomradīto ietaupījumu.
trāpīgi un tā mīļi

francis sācis eksplorot balkonu. pagaidām ļoti bailīgs un pieplacis pie zemes, bet var redzēt, ka tai pat laikā ļoti ieinteresēts.
viņa kaislība ir žuki, dažādi, jebkādi, kas vēlams daudz kustās un kurus var labi ķert.

katrs otrais ir dzirdējis par mūsdienu interneta fenomenu "will it blend?" ideja vienkārša, ņemam kādu gadžetu un skatamies vai to iespējams samalt blenderī
tas parādās daudzos geek'u portālu komentāros, linki uz video sūtīti visos iespējamos virzienos, utt.
līdz šim domāju - kārtējais pierādījums tam, cik tālu var aiziet amīšu stulbums.
mans stulbums bija tāds, ka nepievērsu uzmanību tam, ka tā patiesībā ir lieliska viral mārketinga kampaņa no blenderu ražotāja blendtec.
gribu šādu mārketingu - par mazu naudiņu, lielu baudiņu

beidzot pa ilgiem laikiem jūtos labi. lai arī esmu viens un man nav sievas.
un es daru daudz ko jautru un socializējos un palieku arvien foršāks.
iesaistos dažādās lietās, kaļu plānus par vēl dziļāku iesaistīšanos.
tik tie pārtikas iepakojumi izbesī - rīsi, nespēju apēst paciņu, maize, kas man garšo, nespēju apēst visu.
par laimi lāse ražo 0,5L pienus, tad es aizeju un reizi mēnesī nopērku 10 tādus.
un sāku lēnām kalt plānus tomēr vēl vienam braucienam šogad. tās ir kā narkotikas, sāc un nevari apstāties.

akdies, skatos norvēģijas ballītes video un tur iet vaļā dziesma ar tekstu "hei modri, modri, modri, hei, modri, saņemies"

viss nobeidzās ar vēl diviem kompāniju apmeklējumiem. bijām vilcienu kompānijā, kas ne tik daudz inovē produktos, bet vairāk dažādos pakalpojumos. it kā piedāvā to pašu, ko parasts vilciens, taču pievienotā vērtība ļauj prasīt divreiz lielāku samaksu un cilvēki piekrīt maksāt. otrā bija elektro kompānija, tur gan nebija ļoti daudz kā briesmīgi aizraujoša. vislielākais iespaids par to, ka abās valsts kompānijās nav mēģināšana uzmest valsti, apčakarēt, iztērēt, utt. cilvēkus stimulē un motivē un korporatīvā kultūra ir ārkārtīgi augstā līmenī. vilcienu kompānijas džeks stāstija, ka viņu darbiniekiem nepieciešams "wow" faktors. kad vaicāts, lai paskaidro, šis atbild - nu, piemērām, darbinieki pusdieno ēdnīcā un pēkšņi ierodas slavens mūziķis un nospēlē pusdienu pārtraukumā pāris dziesmas. utt.
pēc tam ekskursija ar busu pa oslo, kontiki muzejs, iebrauciens kalnos un tad jau mājup. un, protams, ka es neaizgāju piektdienas vakarā gulēt kā būtu vajadzējis, bet aizvilkos uz pienu tusēt. un bija ļoti ļoti labi.

šodien no rīta pa kongsbergu. bijām vienā fabrikā, kur ražo raķetes, F35 detaļas un vēl visādas militārās štelles. principā spējīgas strādāt autonomi, bet ir daži cilvēki, kas uzmana visu. pēc tam sudraba raktuves, kas man nelikās nekas īpašs, ļoti līdzīgas sāls raktuvēm kaut kur slovākijā vai čehijā, kur biju pirms 15 gadiem. tad devāmies uz oslo, pa ceļam pasniedzēji apstaigāja pa vienam un nokomentēja mūsu maģistra darbus. komentārs man bija - prezentēt tu māki, jāskatās, kas tev reāli apakšā tai prezentācijai (nekā nav pagaidām :D)
oslo devāmies uz norwegian design council, kas ir bezpeļņas organizācija ar daļēju valsts finansējumu, kas palīdz uzņēmumiem (pārsvarā industrālajiem) izmantojot dažādus dizaina pakalpojumus ievērojami palielināt pievienoto vērtību.
un tas, ka norvēģi peldoties naudā esot mīts, viņi visu naftas naudu nogulda depozītā jau daudzus gadus pēc kārtas, lai lietotu to sūdu gadījumā (contingency planning).
pēc tam brīvais laiks, izvazājāmies pa oslo, dažās vēsturiskajās vietās patusējām, bet vislabāk patika jaunā opera. tad vēl esmu uz filmu izsīkuma robežas, iegāju veikalā un noskaidroju, ka portra 160 vc maksā Ls 8,00 un nolēmu ekonomēt.
tagad mājās atpūšamies, apdeitojam blogus un drīz dosimies uz vakara ballīti pie meičām.

iet labi. vakar pa dienu gājām uz dažādām ļoti interesantām vizītēm kompānijās, redzējām kā top detaļas reaktīvajiem dzinējiem, redzējām pasaules lielāko zemūdens naftas urbumu iekārtu ražotāju, redzējām griezēj-mašīnu ražotāju.
pēcpusdienā priekšaizstāvēju savu maģistru, kura nav (bet būs). diezgan stresains pasākums, bet kā jau parasti, esmu lielisks prezentētājs un liku visiem noticēt, ka esmu visu izdarījis kā vajag. vakarā sekoja ballīte pie viena pasniedzēja "fermā", kur tika dots akvavits (kartupeļu ļerga) ar alu. diezgan intensīvi maucot, ātri iestājās līmenis. braucot mājās visu ceļu taksometrā-mikroautobusā dziedājām brāļus ilmārus, viens pasniedzējs pat pamanījās to ierakstīt. daudz ko neatceros, sen tā nav bijis. man atstāsta, ka esot programmas tehnisko direktori cilājis (visiem esot bijis bail, ka nometīšu), tad esot bildinājis kursabiedreni (spēles ietvaros) un vispār izpildījies. pozitīvais moments gan ir, ka es ne brīdi neesot zaudējis savu morālo stāju...tā vismaz runā.
šodien, protams, bija sūdīgi. skolā nokavējām 3 min, pēc tam dabūjām morāli no modra, kuru gan es nekaunīgi pārtraucu ar tekstu: "modri, par ko ir runa?", jo tiešām nesapratu vai viņš runā par vakardienu, šodienu vai vēl ko citu. bijām pa dienu ekskursijā uz vietējo baznīcu, kas sākotnēji liekas parasta un normāla, līdz tu saproti, ka viss ir no koka. pat tās kolonnas un altāra daļa, kas izskatās no marmora. tad par brīvu iešmaucām raktuvju muzejā, kur gan nekas īpašs nebija un tad devāmies atpakaļ pusdienās. pēcpusdienā divas prezentācijas. viena ļoti laba, bet nu tik sarežģīta, ka manam stāvoklim nereāli uztvert nianses, otra tik vienkārša, ka garlaikojos un spēlēju solitēru.
pēc tam devāmies uz pilsētu, atradām soliņus mutuļojošas upes malā, gozējāmies saulītē un salāpijāmies ar 6 aliņiem. vakarā bijām norvēģu studentu klubā un draudzējāmies. pārsvarā ar meitenēm, jo nav tā īsti ko džekiem teikt. rīt prom uz oslo un tad jau parīt mājup.
vēl tik tāds sīkums kā maģistrs jātapina...