pēcis pļāpā

lidojums paiet ārkārtīgi mierīgi, lielāko ceļa daļu klausos bonobo un lasu par balanced scorecard un tā mapingu kā stratēģijas īstenošanas instrumentu. nolaižoties samainu 150 eur, dabonu 12xx kronas, kas man šķiet pieklājīga summiņa. sabirstam autobusā un sākas administrācijas apgaita, kas iekasē naudiņu par ekskursijām. man jāmaksā 935 kronas. tad dodamies nelielā ekskursijā uz elektromobīļa buddy "rūpnīcu". pēc tam iedod arī izbraukt, es visus nobiedēju ar savu ālīgo braukšanu, pie kam izrādās, ka neesmu atlaidis roceni. iet diezgan labi, bet sev tādu nepirktu, jo pārāk dārgs. pēc tam devāmies uz divām viduvējām lekcijām, pusdienu sviestmaizi par 4 Ls un tad uz kongsbergu. pa ceļam sāku taisīt savu prezentāciju, jo rīt obligāti jāprezentē maģistra darbs, tā teikt priekšprezentācija. no vienas puses sūdīgi, jo man diezgan švaki ar kodolu, no otras puses labi, jo pietiek ar uzmetumu un plānu. man norādīs uz kļūdām, kas palīdzēs radīt kodolu.
bez tam izrādās te tiešām viss ir ahujenna dārgi. lētākā vieta, ko atradām vakariņām, bija štruntīgs kebabs, kur viena miskastīga gaļiņa un frī maksāja 8 Ls...
tagad ņemos ar savu rītdienas prezentāciju

"Today, I finally convinced my husband of 8 years to partake in a threesome with a guy that works with me and for which I have developed feelings. Everything was going well until in the heat of the moment my husband started performing oral sex on my colleague. I can't face either of them now."

kad tu cilvēks uzķer iedvesmu un sāc darboties, atnāk stulbais darbs un visu izbojā

ok, es slīkstu, 800mb ar porteriem, Friedmaniem, Mintzbergiem un Kaplāniem laikam bija par daudz.
vairāk laika investēju saprotot, kas ir kas, nevis iepazīstoties ar saturu.
pāreju pie MBA for Dummies

saakums visam ir vienaads - nokachaajam visas iespeejamaas graamatas par teemu

shonakt taads actions raadiijaas, ka pamodos reaali noguris

pasaakums ievilkaas no 2h uz kaadaam 7h, bet toties tagad gandariijums

kā jau kārtīgs 21. gadsimta cilvēks nolēmu ieblogot par to kā es lieku grīdlīstes.
protams, ka man ir jāraksta maģistrs, nevis jāliek grīdlīstes, taču ne par to ir runa.
runa ir par ģeniālajām poļu ražojuma plastmasas grīdlīstēm ar iebūvētiem kabeļu paslēpšanas kanāliem augšā, pa vidu un apakšā. jau sen biju metis uz tādām acis, cītīgi sazīmējis savu istabas iekārtojumu, nolēmis, ka beidzot izmantošu pastiprinātāja iespēju zona 1 un zona 2, lai padotu skaņu uz atsevišķām tumbiņām pie darbagalda monitora. un viss notiek. līdz brīdim, kad saproti, ka ģeniālās līstes dizainējis drošivien kāds vācieties, kamēr vienkāršais stūrīšu un savienotāju jautājums uzticēts polim, sak, tas taču vienkārši, lētāk sanāks. protams, polim acīmredzot bija pagadījusies tāda grūtāka diena un viņš nav ņēmis vērā, ka kabeļi iet gan pa augšu, gan vidu, gan līstes apakšu un stūrīšu savienojumu vietās atstājis iespēju izvilkt vadus tikai pa vidu.
tad nu es nodarbojos ar pašdarbību, kastrēju stūrīšus un sūri lamājos poļu lamuvārdiem. wypadki bļa.

atziņa par filmām
agrāk man likās, ka filmas vienīgais tiešām nozīmīgais trūkums ir nespēja mainīt iso, bet tad kāds fotogrāfs uz šo manis izteikto sūdzību atbildēja: "nu kā, attin esošo filmu un ieliec filmu ar citu jūtību, kad gribēsi izbildēt līdz galam esošo filmu, ieliec to atpakaļ, ar aizvērtu objektīva vāciņu, uzliekot laiku uz maksimāli īsu, aizbliez līdz izfočētajam kadram, vienu piemet klāt drošībai un tu esi gatavs atkal fočēt ar esošo filmu".
un tas tiešām strādā

ha!
es zinu, kas ir berlīnes kviteks!!!

upd.
varat nogūglēties zili, nekā tur nav...

vienā no workshopiem spriedzes noņemšanai darbojās klauns, kurš darīja visādus smieklīgus pekstiņus un lika mums darīt to pašu.
un viens viņa citēts tekstiņš ļoti iepatikās: "Laughter is the shortest distance between two people". dzīvoju pēc šī principa.

3 dienu laikā sāku domāt angliski

kā jau pēc lielas strādāšanas seko lielas ballītes. vakardienas bija forša. visu vakaru nopļāpāju ar igauni un kacināju viņu viņa nacionālo tostu "terviseks" visu laiku izrunājot kā "pervij seks" utt. patusēju arī ar dienvidkorejieti, ar ko divus gadu atpakaļ pamatīgi piemetāmies. viņš teica, ka tagad vienmēr izdzirdot par Latviju atcerās par mani. un vēl viņš teica, ka 2,2 miljoni iedzīvotāju Seulā dzīvojot uz vienas ielas. tad spānis teica "paldies, par latvijas monētu, ko pārdevi man divus gadus atpakaļ", biju to totāli aizmirsis, bet nu uzreiz bija labs kontakts. vispār visi bija riktīgi draudzīgi un jauki un meitenes mūs vilka dejot. es būtu tusējis līdz rīta gaismai, bet diemžēl pulksten pusdivos mani sāka vest uz lidmašīnu. lidmašīnā bija patīkami maz cilvēku un es ieņēmu 3 brīvus krēslus un teleportējos horizontālā stāvoklī uz Rīgu. pavadīju nomodā vien 20 minūtes pirms nolaišanās. ir kondicionēta gaisa radīts apaukstējums, ir diezgan liels nogurums, bet tai pat laikā ir pilna galva pozitīvu emociju un vēlmes darīt lietas. es to saucu par iedvesmu.

nogurdinoša diena ofisā, daudz kā jauna, daudz kā interesanta.
vakariņas veģetārajā restorānā ar 10000 dažādiem ēdieniem un vērtīga informācija no dažādiem ārvalstu kolēģiem. ir darba spars un ideju spars.

nja, vakar diezgan pamatīgi piesvilpos ar ārvalstu kolēģiem
vienam amerikānim paziņoju, ka es laikam tiešām nesaportu, ko nozīmē futbols, jo man šķiet, ka paņemot bumbu rokās ir sods un ka Latvija, savas atjaunotās valsts laikā nav skorojusi nevienu tačdaunu