kaķa klepus

( Nedēļas nogales filmu pārskats )

Es laikam iepriekš neesmu to teikusi, bet pateikšu tagad - man besī šļupstoši&švepstoši cilvēki. Saprotu, ka cilvēks savā laikā nav iemācīts pareizi izrunāt skaņas vai sakodiens izveidojies ne tāds, vai kas nu kuram ... bet reāli griež ausī!

Karoč, šī nedēļa (un arī nākamās divas, btw!) izskatās diez gan pabriesmīgi darbu ziņā :( Daudz laimes, rasbainieks, dzimšanas dienā! Nu, kaut kā tā - lai izdodas ;)

( Par Rīgas sargiem )

Labi, es saprotu, ka kultūra jums ir par sarežģītu, tad palasiet labāk par seksu. ( Jātnieces pozas variācijas )

Tātad - 23. jūnijā, 8.00 vakarā redzēšu dzīvu Helēnu Mirrenu uz Nacionālā teātra skatuves Londonā. Braucam ar draudzeni, un 3 dienu ceļojums tika nokārtots 20 minūšu laikā :)

Phèdre

by Jean Racine
in a version by Ted Hughes

Consumed by an uncontrollable passion for her young stepson and believing Theseus, her absent husband, to be dead, Phèdre confesses her darkest desires and enters the world of nightmare. When Theseus returns, alive and well, Phèdre, fearing exposure, accuses her stepson of rape. The result is carnage.

Look at me – see a woman in frenzy. I am in love.

Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tautas. tradīcijas. Vizuālā māksla. Skatuves māksla. Mūzika. Literatūra. Arhitektūra un dizains. Kino.

Zem ievietotajām saitēm ir uzskaitītas kanonā iekļautās kultūras vienības, kā arī sniegts skaidrojums, kādēļ tās ir būtiskas un vispār iekļautas šajā kanonā. Kas attiecas uz man vistuvākajām kategorijām - skatuves māksla, kino, literatūra - sajūta ir visnotaļ mērens WTF! Daudzām vērtībām ir sociāls, nevis mākslieniecisks raksturs, tā teikt - inovatīvas vērtības birka, 'tā laika' uzdrīkstēšanās. Turklāt apšaubāma ir šāda dalījuma atbilstība augstāk minētajam kanona jēdzienam. Izceļot atsevišķu režisoru ieguldījumu desmitgades garumā, kanons izplūst, jo bez veiksmēm ir bijušas arī neveiksmes un īpaši netiek izcelti aktieri, ar kuriem sabiedrība identificē teātri vispār un teātri noteiktā laikmeta griezumā. Antra Liedskalniņa un Uldis Pūcītis - vai vienīgie un spilgtākie universāla tipa (tā stāv rakstīts) aktieri (lai gan jāatzīst, ka es neesmu pazīstama ar U. Pūcīša komedianta dotībām, bet tās noteikti ir nepilnības manās zināšanās)?! Visu cieņu aktieriem, bet ja mēs pamēģinātu salīdzināt A. Liedskalniņu ar L. Bērziņu, E. Radziņu, V. Līni, V. Artmani un U. Pūcīti ar E. Pāvulu, K. Sebri, H. Liepiņu?!  Protams, saraksts nekad nebūs pilnīgs, tas nekad nebūs absolūti objektīvs. Tāpat mēs katrs varam pārbaudīt, cik daudz no šīm vērtībam esam redzējuši, lasījuši un dzirdējuši. Ja tas viss tiek definēts kā Latvijas kultūras pieredze, kurai jānodrošina piederības izjūta Latvijai, tad man jāsāk aizdomāties, kādā valstī esmu dzīvojusi.

Nobeigumā tikai pievienošu jēdziena 'kanons' skaidrojumu: izcelsme - sengrieķu kanōn 'paraugs, mēraula, norma'. 1. Tas, kas ir obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts. 3. Mākslā - vispārpieņemtu stingru likumu kopums, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu u.c.