kaķa klepus - Copenhagen

Izpaužos visās savās cirslībās! Dzīvoju vietējā sarkano lukturu rajonā. No sākuma nesapratu, kā viesnīcas numuriņā var ieslēgt gaismu. Pēc stundas izfiškoju, ka varētu mēģināt iebāzt durvju karti neizprotamā ierīcē, kas piestiprināta pie sienas. That's the key - I have a light! Esmu tikusi arī pie interneta. Lēni, bet tas darbojas. Pusdienās ēdu grūbas pa 20 latiem. Simboliski, bet tur bija arī cūkgaļas gabaliņš un vista! Par dāņu ēšanas kultūra man tagad viss ir skaidrs - sūds! Lieku cerības uz brokastīm. Pēc tam izmetu līkumu pa pedestriāņu ielu, kur veikali sestdienas vakarā 7os, protams, ir slēgti! Tā arī nesapratu, no kuras puses var iekļūt Tivoli parkā, bet, paskatoties uz lampiņām piekarinātajiem kokiem un visiem tiem bling-bling, mans tūristu gēns turpināja snaust! Visbeidzot - nē, es šeit nejūtos ne laimīga, ne aizrautīga. Tired, with no excitement. No sevis jau neaizbēgsi. Lieku cerības uz rītdienu!