kaķa klepus - "Smiltāju mantinieki"

Īsi un konkrēti - pats labākais šīs izrādes sakarā bija šī rīta saruna ar Ilzi. Vienīgās mūsu domstarpības bija par Pugas tēlojumu, visā pārējā - gan pozitīvajā, gan negatīvajā mums bija apbrīnojama viedokļu sakritība: par neesošajiem raksturiem, iztrūkstošo varoņu rīcības attaisnojumu un elementāru loģiku, savstarpējām attiecībām, kaislībām, didaktiku un drausmīgo 3. daļu. Tāpat par aktieriem - cik stulbi ir norunāt 3 teikumus un pēc tam nomirt. Pārāk daudz neatbildētu jautājumu 'kāpēc', kas sākumā var šķist paša vaina - ne jau visu var saprast un izskaidrot, vienreiz noskatoties izrādi. Bet ja viens no galvenajiem aktieriem tev pasaka - atbildes uz taviem jautājumiem ne izrādē, ne arī lugas tekstā vienkārši nav! Nu, fuck!
Šīs telefonsarunas un vakar redzētā kontekstā es sev varu uzsist uz pleca un teikt 'Go, girl!' Sapņi piepildās un es tam ticu, jo zinu, ko nozīmē kaut ko ļoti gribēt, tiekties uz to un dabūt!