kaķa klepus - June 19th, 2008

Nez, mani šis žurnālistikas gājiens nesajūsmina. Tas ir lēti&prasti. Turklāt mērķis ir baltiem diegiem šūts. Ja ir jāpierāda politiķu un amatpersonu pretrunas ar pašu deklarēto un sarunāto, to var izdarīt daudz korektāk (ar argumentiem un faktiem), nevis provokatīvām īsziņām un ļaušanu glāstīt savus ceļus un krūtīs, pat skūpstīties no žurnālistes puses. Par īsziņām arī man ir savs stāsts 'wanna fuck', kuru es droši vien nekad jums neatklāšu, bet laulības pārkāpšana vai brīva attieksme pret dažādām spēlēm, manuprāt, tomēr ir katra personīga darīšana un nav nekāds noslēpums, ka to dara daudzi vīrieši un arī sievietes. Jautājums, protams, cik daudzi no tiem ir gatavi atzīties savā dubultajā dzīvē, jo tik daudziem, sargot 'godu', ir izdevīgāk svētulīgi pabļaustīties. Nolaidieties uz zemes un paskatieties uz sevi spogulī. Nepiesauciet Dievu un bauslību sabiedrībā, kurā valda naudas un varas kāre, daudz nopietnākas un netīrākas spēlītes, jo siekalošanās ap ne-savas-sievas pupiem ir lēts un prasts arguments!

Labi, es atzīšos. Manas krūtis ir glāstījis un mani ir skūpstījis bijušais zemkopības ministrs Roberts Dilba. Tā nebija provokācija, viņš mani centās pavedināt. Tas notika 8. Saeimas vēlēšanu naktī. Pēc tusiņa Ingrīdas Ūdres birojā vēlā naktī Roberts man piedāvāja turpināt svinības šaurākā lokā. Mēs aizgājām uz Viesnīcas Rīga kazino, bet tas bija slēgts. Tad mēs iekāpām taksī un aizbraucām uz Roberta dzīvokli Pļavniekos. Viņš man uzvārīja tēju, mēs pasēdējām virtuvē, parunājām par manām potencēm politikā. Tad mēs aizgājām uz viesistabu, es skatījos Daugavas virzienā no kaut kāda padsmitā stāva loga. Roberts mani apskāva no mugurpuses, viņa rokas paslīdēja, nu, jūs jau paši saprotat ... viņš mani noskūpstīja un es atbildēju ar to pašu. Aicinājumu mīlēties es noraidīju un savā ierastajā stilā paziņoju - piedod, vecīt, turpinājuma nebūs! Apģērbos un ar kājām gāju mājās. Vēl kā šodien atceros, kā es klunkurēju pa sliedēm, jo toreiz dzīvoju Prūšu ielā, tādēļ savā topogrāfiskajā idiotismā uz čuju virzījos mājup. Man toreiz bija kaut kādi 18 vai 19 gadi, bet Roberts, manuprāt, bija šķīries. Turpmākajās tikšanās reizēs partijas sanāksmju ietvaros nekādas drāmas nesekoja. Pēc pāris gadiem gan es viņu satiku uz ielas, netālu no Skābbarības torņa, viņš bija ļoti galants - samīļoja mani un noskūpstīja uz vaiga :)