kaķa klepus - November 5th, 2007

Kaut kas neliek mieru pēc tā visa. Tā kā taureņi vēderā un vieglums, it kā spārni būtu pieauguši. Kļūst aizvien grūtāk kādu ielaist sevī, savā dzīvē, dalīties - dot un saņemt! Mazliet samulsu ...

"UN pēdējais - naudu mūsu valstī var atrast visam, ir tikai jāmāk to pareizi tērēt! Un te - goda vārds - jāprasa kāds padoms kaut ārzemēs! Nemākam pareizi un efektīvi tērēt valsts naudu!" (c) Pičuks, VDiena. Pareizi teikts - kamēr ierēdņi valsts naudu tērēs visādiem pētījumiem un aptaujām, kuras viņiem būtu jāveic pašiem, nevis jāalgo konsultanti, lai pēc tam tos papīra blāķus nodotu arhīvā, tikmēr skolotājiem, policistiem un medicīniskajam personālam maksās tik, cik maksā! Bet stulbu tautu taču ir vieglāk vadīt, vai ne?! Nevis kaut kādu sasodītu, paēdušu inteliģenci, kura neries par sviestmaizes tiesu!

Kā tādā klišeju pārpilnā filmā: kad kāds (nejauši) atzinās, ka mazliet sagrozījis faktus - tātad melojis, patiesos konkrētas rīcības motīvus aizstājot ar izdomātiem, pievilcīgākiem, man bija divas vēlmes: 1) kaut tā saruna vispār nebūtu notikusi, 2) es taču varēju izdzert vairāk! Tad arī es, emociju uzplūdā, izspēlēju savu trumpja kārti. Šodien pār manu ligzdu ir pārlaidies aizdomu un izstumtības plīvurs. Viss pamazām sāk brukt. Bet bija jau arī laiks ...