kaķa klepus - June 15th, 2007

HOUSE MD trīs sezonas ir noskatītas, tagad tā drusku garlaicīgi :S Pa vidu vēl The Fugitive (1993); The Guardian (2006) un The Day After Tomorrow (2004) - fragmentāri.
Toties vakar skatījos Next (2007), kas manā apziņā noslēdza Keidža aktierisko triloģiju, ko iesāka City of Angels un Adaptation. Šaubos, vai ir vērts iet uz kino un šito skatīties, jo vairāk par 6 no 10 točna filma nepavelk. Brīžiem liekas, ka tie FIB aģenti šaudās savā starpā. Dž. Mūra stipri atgādina no Hanibāla izkāpušo aģenti Stārlingu, bet tā jaunā čiksa ir tik seksīgi aizrāvusies ar fatal love story!! un kas tad bija sci-fi šajā filmā?! Tā atombumba?! ahh, nē! Laikam Keidža sadalīšanās ..
Rindā nākamie ir Ocean's 12 un Ocean's 13. Saldajā ēdienā S. Kinga "Zvēru kapiņi" lasāmā formātā!

Īstenībā miteklim, kurā novietota lielākā daļa no personai piederošajiem aktīviem, ir liela nozīme. Tāpat kā nozīme ir tam, kādās attiecībās persona ir ar šo mitekli. Ja ir jādzīvo īrētā dzīvoklī, kur esi spiests uz palodzes turēt pirms pusgadsimta pārraugušus kaktusus un neizskaidrojamas funkcionalitātes lakstus, tad ir jāatzīstas, ka tās tomēr nav tavas mājas. Ne jau tāpēc, ka miteklis neatrodas bēniņos krutā rajonā; pat ne tāpēc, ka balsta sijās nav iespējams iestiprināt šupuļtīklu. Tās nav manas mājas tāpēc, ka tur ir dzīvojuši citi cilvēki, izveidojuši savu sistēmu un atstājuši savas pēdas, savus pieskārienus un elpu; kaut ko tādu, ko nav iespējams ne izmest miskastē, ne nomazgāt ar ūberkūlāko dezinfekcijas līdzekli. Bet šīs sajūtas aizvien liek justies kā Aspazijas dzejas rindās "Mazā, sirmā kumeliņā/ Jāj pa ceļinu pasaciņa. (..) Jāj un jāj un neapstājas,/ Zemes virsū nav tai mājas".