kaķa klepus - Post a comment

Īstenībā miteklim, kurā novietota lielākā daļa no personai piederošajiem aktīviem, ir liela nozīme. Tāpat kā nozīme ir tam, kādās attiecībās persona ir ar šo mitekli. Ja ir jādzīvo īrētā dzīvoklī, kur esi spiests uz palodzes turēt pirms pusgadsimta pārraugušus kaktusus un neizskaidrojamas funkcionalitātes lakstus, tad ir jāatzīstas, ka tās tomēr nav tavas mājas. Ne jau tāpēc, ka miteklis neatrodas bēniņos krutā rajonā; pat ne tāpēc, ka balsta sijās nav iespējams iestiprināt šupuļtīklu. Tās nav manas mājas tāpēc, ka tur ir dzīvojuši citi cilvēki, izveidojuši savu sistēmu un atstājuši savas pēdas, savus pieskārienus un elpu; kaut ko tādu, ko nav iespējams ne izmest miskastē, ne nomazgāt ar ūberkūlāko dezinfekcijas līdzekli. Bet šīs sajūtas aizvien liek justies kā Aspazijas dzejas rindās "Mazā, sirmā kumeliņā/ Jāj pa ceļinu pasaciņa. (..) Jāj un jāj un neapstājas,/ Zemes virsū nav tai mājas".