kaķa klepus - Atzīšos

Man ir absolūts slinkums jūs visus lasīt :(
Toties es šajā weekendā esmu noskatījusies 4 filmas - B. Džonsas dienasgrāmatu, Lions for Lambs, Rendition un Ironweed. Pēdējās 3 - ar Merilas Strīpas dalību. Jāatzīst, ka teroristu, Irākas&Afganistānas, politikas&senatoru, kā arī amerikāņu tautas izdzīvošanas topiki man nav sevišķi tuvi, taču aiz cieņas pret Merilu .. nuuh, 3 no 5 žetoniem abām pirmajām filmām un delete files. Savukārt Ironweed, kur Merila ar Dž. Nikolsonu spēlē bomžus - veca un laba klasika. 3 žetoni par to, cik sentimentāli un izjusti viņi abi nospēlē cilvēkus, kas savā laikā pašlepnuma dēļ izvēlējušies savu likteni; pusžetons Nikolsonam par centieniem piedot (bet arī tikai tāpēc, ka visi, kuriem viņš nodarījis pāri, sāk spokoties); pusžetons scenāristam, kas ļāva Merilai beigās nomirt, nesatiekot Nikolsonu, jo tādā veidā es noticēju, ka .. pat tad, ja mēs šeit, uz šis pasaules dotajā laikā, nokļūdāmies, mums vēl ir cerība tur debesīs satikties un būt laimīgiem! Šo filmu skatoties, es patiešām tam noticēju!
Kas attiecas uz pulciņa mājas darbu, tad Čehovu man sazvanīt neizdevās, toties sisrnīgi parunājām ar Sāru, Ivanova sievu. Viņa man daudz ko izstāstīja. Es gan līdz galam nespēju noticēt, ka pilnīgs lūzeris, kāds bija Ivanovs, spēj izdarīt pašnāvību; es tomēr šajā rīcībā saskatu ja ne spēku un spītu, tad drosmi noteikti - drosmi saprast un atzīt, ka viss ir pilnīgā pakaļā; drosmi nedzīvot no žēlastības, bet pašam padarīt galu visām tām ciešanām, kuras mūsdienās nereti cilvēki izmanto par ieganstu, lai citi viņus mīlētu!