| Labdien! |
[13. Aug 2006|17:16] |
Uz nedēļu palieku bez fotoaparāta un poga.lv ieraudzīju pazīstamo un gandrīz aizmirsto (piedodiet) uzrakstu Sviesta Ciba...
Neloloju nekādas cerības, ka mani vēl kāda/s atcerās, bet šodien jūtos ļoti, ļoti skumji un tagad esmu te... |
|
|
| Hei, hei! |
[2. Maijs 2006|12:11] |
KĀ JUMS TE IET?
;-* |
|
|
| Neliels ziemas stāsts... |
[4. Jan 2006|09:39] |
Sveiks, lasītāj! Ja Tev ir slikts garīgais, auto nepielec, sieva ņemas, bērni sasituši Tavu mīļāko krūzīti utt., tad noteikti izlasi šo Ziemas stāstu - tici, paliks labāk...
6. decembris. Pulksten 18.00. Sāka snigt. Mēs ar sievu sēdējām pie loga, dzērām karstu tēju un skatījāmies gleznainajā skatā, kas pavērās aiz loga. Sniegpārsliņas lēnām un maigi krita uz kokiem, zemes, mašīnām, pārklājot visu ar baltu sniega segu.
8.decembris. Mēs pamodāmies un ieraudzījām, ka visa pasaule ap mums ir mirdzošas sniega sagšas pārklāta. Kolosāls skats! Pirmo reizi mūžā paņēmu rokās sniega lāpstu un attīriju no kupenām gan pagalmu, gan iebraucamo ceļu. Man tas patika varen labi. Pēc īsa brīža pabrauca sniega tīrāmā mašīna un nejauši uzgāza sniegu uz tikko iztīrītā iebraucamā ceļa. Vadītājs smaidīja un pamāja man ar roku. Es pamāju viņam pretī un notīriju ceļu vēlreiz.
10.decembris. Šonakt uzsniga vēl 15 centimetru bieza sniega kārta. Ārā temperatūra nokritās līdz 11 grādiem zem nulles. Īsta ziema! Zem sniega seguma dažiem kokiem nolūza zari. Es tīriju iebraucamo ceļu, pēc neilga laika brauca garam sniega tīrītājs....un atkal izdarīja savu jociņu.
12.decembris. Saulīte dienā sildīja tik čakli, ka daļa sniega izkusa. Pēcpusdienā temperatūra strauji nokritās, un viss pārvērtās ledū. Tīrīdams sniegu, nokritu uz pēcpuses. Slimnīcā mani nofotografēja no visām pusēm, taču, par laimi, nekas nebija salauzts. Laika ziņās teica, ka gaidāms sniegs. Sievas automašīnai nopirku riepas ar radzēm.
14.decembris. Nakti uzkrita vēl 25 centimetri balto mēslu. Sieva savā automobīlī saskrējās ar sniega tīrītāju. Automobīļa motors nu ir dēlī. Ja šāds laiks turpināsies, sniegs neizkusīs līdz pat augusta beigām. Sniega tīrītājs šodien pabrauca garām divas reizes.
16.decembris. Joprojām snieg. Snieg visu laiku. Mūsu dārzā nav neviena koka, kam sniegs nebūtu aplauzis visus zarus. Elektrības nebija lielāko nakts daļu. Lai nenosaltu līdz nāvei, dedzinājām sveces un lodlampu, kas apgāzās un gandrīz nodedzināja māju. Man izdevās uguni apdzēst, taču uz rokām ir ne tikai tulznas, bet arī otrās pakāpes apdegumi. Nosvilināju skropstas un uzacis. Ceļā uz slimnīcu sadauzījām manu džipu.
18.decembris. Aizsala tualete. Ja iesiet ārā, neēdiet brūno sniegu.
20.decembris. Tie nolādētie mēsli arvien vēl krīt un krīt. Lai, ejot līdz pastkastei, nenosaltu, ir jāsavelk mugura viss skapja saturs. Ja noķeršu to kretīnu, kas vada sniega tīrāmo mašīnu, pārgrauzīšu viņam rīkli un izraušu ādamābolu. Tā vien šķiet, ka viņš glūn aiz stūra, lai acumirklī varētu bliezt ar 130 kilometriem stundā un aprakt to, kas kādreiz bija mans iebraucamais ceļš.
22.decembris. Elektrības joprojām nav. Mājā sāk izsalt prusaki. Sniega tīrāmā mašīna iestiga uz ceļa, un tas ņerga vadītājs uzdrošinājās nākt pie manis prasīt sniega lāpstu. Es viņam paskaidroju, ka esmu salauzis jau piecas lāpstas, rokot viņa sagāzto sniegu, un salauzu vēl sesto, pasveicinot viņa pretīgo viepli.
24.decembris. Priecīgus Ziemassvētkus. Snieg. Laika prognozes paredz vēl divdesmit centimetru sniega tuvākajās 24 stundās.
25.decembris. Laika prognozētāji meloja. Sasniga trīsdesmit pieci centimetri sniega. Es laikam no sniega baltuma sāku kļūt akls, jo man šķiet, ka sieva izskatās tīri labi.
26.decembris. Sieva iet prom - varbūt uz visiem laikiem. Es vairs nevaru pakustināt kāju pirkstus. Neesmu redzējis sauli veselu mūžību. Naktī gaidāms sniegs. Aizdedzināju māju, lai nevajadzētu rakt no jumta nost sniegu.
27.decembris. Mani arestēja par vandālismu un huligānisku uzbrukumu sniega tīrītāja šoferim. Sods: trīs nedēļas jātīra sniegs veco ļaužu pansionātā. |
|
|
| ;-))) |
[2. Jan 2006|16:33] |
Lai Suņa gadā nenāk bads,
Kad kauls ir jāgrauž ciets un ass;
Bet atnes gads mums laimi, prieku,
Kā suņa acīs, redzot saimenieku!
Lai gadā šajā būdas vietā – māja,
Kas pieder pašam, nevis Parex Sašam.
Lai rejam mazāk, līksmas dziesmas dziedam vairāk,
Un asti luncina ik Suns, kas satiek.
Dod suņam savu ķepu, draugs,
Un būsi viņam acuraugs
Tas tevi sargās, naktīs ries
Un lai Tev nākamgad labs miegs!
Jau izsen’s suns pie cilvēksāniem
Un dzīvi kopīgu tie vada.
Lai nākamgad tie arī kopā
Un jaunus, labus darbus rada. |
|
|
| |
[31. Dec 2005|18:54] |
Sajust un baudīt, notvert un paturēt, atļauties un nebaidīties.
Vaļā acīm un sirdi kāpt kalnā un mesties dzelmē!!!
-Lai notiek!
- teica Pūks.
Tik medu neņem.
-Norūca piebilzdams...
Ar jaunu elpu un maigu sirdi sagaidiet Jauno gadu!
Cerams, ka nākošajā tomēr vēl tiksimies! |
|
|
| Uzmanību! |
[22. Dec 2005|16:13] |
Šis ir Ziemassvētku vecīša ofisa oficiālais spams!! :-)))
Līdz Ziemassvētkiem tikai trīs dienas! Ja gadījumā nakts vidū jūs pamostaties no tā, ka daži dūšīgi rūķveidīgie jūs mēģina ievīstīt maisā, īpašu troksni neceliet..... Tas tikai nozīmē to, ka kāds jūs ir palūdzis Ziemassvētku vecītim dāvānā!!! Diemžēl, rūķi nav pilnvaroti atklāt, kas ir lūdzējs un dāvaniņas saņēmējs:-))... Pacietieties līdz Ziemassvētku vakaram... :-)))
Priecīgu svētku gaidīšanu un, lai katru no Jums kādu nakti kāds mēģina iebāzt maisā!
:-))) ...un varbūt pat pa vairākiem lāgiem :-))) |
|
|
| Neķer kreņķi! |
[13. Dec 2005|08:42] |
Ir tikai divas lietas, par ko raizēties => vai tu esi vesels vai sasirdzis.
Ja tu esi vesels, tev nav par ko raizēties.
Bet, ja tu esi slims, ir divas lietas, par ko raizēties => vai nu tu izveseļosies, vai arī nomirsi.
Ja tu izveseļosies, tad tev nav par ko raizēties.
Ja tu nomirsi, tad tev ir divas lietas, par ko raizēties => vai no tu nokļūsi Debesīs, vai nu Ellē.
Ja tu nokļūsi Debesīs, tev nav par ko raizēties.
Bet, ja tu nokļūsi Ellē, tu būsi tik sasodīti aizņemts, spiežot roku saviem vecajiem draugiem, ka tev vienkārši nebūs laika par kaut ko raizēties. |
|
|
| |
[7. Dec 2005|22:00] |
PIESKARIES MAN
Pieskaries man Tikai pieskaries.
Es Tev to nelūgšu. Es gaidīšu. Pieskaries ar tauriņa spārnu vieglumu.
Ar ziedputekšņu smaržu uz bites spārniem.
Ar savu trīsošo elpu.
Notici, => es protu glabāt vieglumu. Es nepieviļu, tici man.
Pieskaries man ar savu domu staru. Pa to es uzkāpšu debesīs.
Nebaidies! Es sajutīšu Tavu vieglo pieskaršanos.
Smagums man ir biedējošs.
Pieskaries! Es aizvēršu acis, kurās mīt pasaule, lai skatiens nenobiedē taureni. Pieskaries un pasargā mani no vientulības.
Neatdod vējam ziedputekšņu smaržu. Vējš neprot saudzēt. Es baidos tā nežēlības, kas līdzinās trulam nazim, kas neprot griezt, bet tikai sāpināt.
Neslāpē savu domu staru. Man pietrūks gaismas un ceļa uz debesīm.
No kā tu baidies? No pieskaršanās, kas ir atbildība par taureni ar vieglajiem spārniem? No smaržas, kas reibina kā mīlestība?
Tu baidies no atbildības aiziet pa gaismas staru divatā? |
|
|
| SMAIDS! |
[7. Dec 2005|11:50] |
Uzsmaidi man un es uzsmaidīšu TEV!!! Smaids nekā nemaksā, bet dod tik
daudz... Tas dara bagātāku saņēmēju, nekā nenolaupot devējam. Tas
pamirdz mirkli, bet dažkārt paliek atmiņā uz mūžu. Neviens nav tik
bagāts, lai iztiktu bez smaida un neviens nav tik nabags, ka nespētu
kādam veltīt smaidu. Smaids ir veldze gudrajam, gaismas stars cerību
zaudējušajam, saules gaišums bēdu sagrauztajam un zāles grūtā brīdī. |
|
|
| |
[31. Okt 2005|08:28] |
Nu salstu es
S
A
L
S
T
U
! |
|
|
| |
[30. Okt 2005|14:13] |
|
Daži to ko darīju sauktu par grēkošanu... |
|
|
| |
[24. Okt 2005|21:10] |
|
Sievietes ir kā āboli... labākie āboli ir pašos augšējos zaros... ļoti daudziem nav drosmes rāpties tiem pakaļ, jo baidās nokrist un sasisties... bet tie āboli, kas ir pašā augšā domā, ka ar tiem nav kaut kas kārtībā, jo neviens nekāpj viņiem pakaļ... taču ar tiem viss ir kārtībā, vienkārši parasti vieglāk ir salasīt to, kas mētājas pie kājām vai aug apakšējos zaros. |
|
|
| |
[19. Okt 2005|15:04] |
Uz Muļķu Zemes lievenīša,
Sēž Sprīdītis, jau pāris gadu,
Tam rokās - Lielā Lāpsta, glīša,
Kas allaž palīdz vinnēt badu.
Sēž domīgs, Lāpstai kātu pulē,
Un reizēm smagi nošņaukājas:
Tam pieriebies bez darba gulēt,
Uz dīvāngala slienot kājas...
Nav tā, Sprīdītim trūkst darba,
Bet – _rufējot_ par vēdertiesu,
Tam dzīve kļuvusi tik skarba,
Ka - zosāda sāk pārklāt miesu:
Par dienas darbu – pāris latu,
Un cauras bikses sanāk, tikai:
Nav Sprīdītim ne _komercblatu_,
Ne _sponsor-piķa_ politikai...
Viņš gaida, mēnešiem un gadiem,
No Muļķu Zemes valdīšanas ~
Kad Sprīdītim un viņa radiem,
Ļaus nopelnīt priekš dzīvošanas?
Bet Muļķu Zemes _politbranžas_,
Muld tā, ka _pusķieģelis_ prasās:
“Pie sausas maizītes un _kandžas_,
Lai “pūlis” nīkst, vai – bekot lasās!”
“Uz Īriju lai _šņorē kājas_,
No Muļķu Zemes projām ļauži,
Vai _Štatos_ pameklē sev mājas,
Ja “pūlim” dzīvojas šeit gauži!”
...
Kāpj Sprīdītis no lievenīša,
Ciet dzimtās mājas durvis mūķē,
Iekš linaudekla maišelīša,
Bez prieka ceļamaizi stūķē:
Ar vienvirziena čarterreisu,
Uz Īriju viņš brauks, pa lēto ~
Lai “viedie” neķer šeit _pa feisu_,
Ar Lāpstas kātu, nopulēto... |
|
|
| |
[12. Okt 2005|03:07] |
Ja tev kādu dienu ir sajūta, ka gribās raudāt, piezvani man...
Es nesolu, ka likšu tev smaidīt, bet apsolu, ka raudāšu līdzi...
Ja tev kādu dienu ir sajūta, ka gribās aizbēgt no visa...piezvani man!
Es nelūgšu tev apstāties, bet došos tev līdzi..
Ja tev kādu dienu nevienu negribās dzirdēt, tad piezvani man...
Un es apsolu būt ļoti klusa...
Bet ja kādu dienu tu zvani un es neatbildu, tad zini, ka šoreiz
TU ESI VAJADZĪGS MAN! |
|
|
| |
[12. Okt 2005|02:51] |
|
Tagad kādu glāzi tējas un cukura vietā derētu kāds labs draugs => lai siltāk!... |
|
|
| M a i t a |
[8. Okt 2005|10:33] |
"Maita ir stipra sieviete, kas sevi mīl un augstu vērtē. Viņa skaidri zina, ko grib, un vienmēr to arī dabūn. Tā kā mums visām vajadzīgs viens un tas pats - panākumi, vīrieši, nauda un skaistums - katra no mums grib izkopt noteiktas tikai maitai piemītošas īpašības. Taču grāmatās raksta un arī mamma apgalvo, ka visas maitas ir nelaimīgas. Vai tas tiesa, un, ja tā, tad - kāpēc? Un vai nevar iemācīties būt par maitu tikai atsevišķos gadījumos un tikai tad, kad tas Tev vajadzīgs?"
ŠODIEN GRIBU BŪT => DRUSCIŅ MAITA!
Šodien, esmu vakanta => vai kāds mani grib??? |
|
|
| atkal |
[6. Okt 2005|21:18] |
Atkal kioskos ir "Dadzis"
;-) |
|
|
| SIRKE |
[23. Sep 2005|14:25] |
Ak, kādēļ gan esi pametusi Cibu???
Bet es tikko Tevi redzēju => Tev ļoti piestāv jaunā matu krāsa ;-)))
Un, kur varēs redzēt jaunos Vecrīgu jumtu un māju foto?
bučas
;-) |
|
|
| |
[18. Sep 2005|16:45] |
Tik daudz, daudz sirsnības un jauku vārdu, bet... viens indes piliens (no cilvēka, kas kādreiz nozīmēja gandrīz visu un, ak, kādēļ, kādēļ jābūt tik nežēlīgam?????????????????
:-(((((((((((((((((
Dusmojos uz sevi un šīm sāļajām straumītēm => ļoti dusmojos! |
|
|
| SOS |
[10. Sep 2005|11:13] |
|
Palīdziet atcerēties formuliņas => kur un kā vajadzēja likt - lj-cut, lai bildīti atvērtu uz vārda "tālāk", vai nosaukuma?!? |
|
|