SMAIDS! |
[7. Dec 2005|11:50] |
Uzsmaidi man un es uzsmaidīšu TEV!!! Smaids nekā nemaksā, bet dod tik daudz... Tas dara bagātāku saņēmēju, nekā nenolaupot devējam. Tas pamirdz mirkli, bet dažkārt paliek atmiņā uz mūžu. Neviens nav tik bagāts, lai iztiktu bez smaida un neviens nav tik nabags, ka nespētu kādam veltīt smaidu. Smaids ir veldze gudrajam, gaismas stars cerību zaudējušajam, saules gaišums bēdu sagrauztajam un zāles grūtā brīdī. |
|
|
|
[7. Dec 2005|22:00] |
PIESKARIES MAN Pieskaries man Tikai pieskaries. Es Tev to nelūgšu. Es gaidīšu. Pieskaries ar tauriņa spārnu vieglumu. Ar ziedputekšņu smaržu uz bites spārniem. Ar savu trīsošo elpu. Notici, => es protu glabāt vieglumu. Es nepieviļu, tici man. Pieskaries man ar savu domu staru. Pa to es uzkāpšu debesīs. Nebaidies! Es sajutīšu Tavu vieglo pieskaršanos. Smagums man ir biedējošs. Pieskaries! Es aizvēršu acis, kurās mīt pasaule, lai skatiens nenobiedē taureni. Pieskaries un pasargā mani no vientulības. Neatdod vējam ziedputekšņu smaržu. Vējš neprot saudzēt. Es baidos tā nežēlības, kas līdzinās trulam nazim, kas neprot griezt, bet tikai sāpināt. Neslāpē savu domu staru. Man pietrūks gaismas un ceļa uz debesīm. No kā tu baidies? No pieskaršanās, kas ir atbildība par taureni ar vieglajiem spārniem? No smaržas, kas reibina kā mīlestība? Tu baidies no atbildības aiziet pa gaismas staru divatā? |
|
|