Spēlēt klavieres, nesakarīgas melosdijas un neskanīgus toņus un nevis tapēc, ka es savād;ak nemācētu, bet tapēc, ka savādāk nevēlos. Sarunāties ar paslēptajām stīgām un smieties neskanīgus, nogurušus smieklus, kā pavadijumu melodijai, kuru par melodiju spētu nosukt tikai es.
Ļaut taustiņiem sajust prātā un iegult zemāk par citiem, bez manu roku pieskārieniem.