| |
[15. Nov 2015|09:56] |
Vakar ar BB bijām "Dailē" uz "Pīteru Penu". Izrāde gandrīz 3h, bet tik dinamiska, ka laiks paskrēja nemanot un daudzi bērni zālē pēc izrādes otrā cēliena vīlušies jautāja: "Vai tiešām jau viss?" Vendijas brālis Džons šķitās pilnīgs narkomāns uz viļņa, kam mēle vairāk no mutes ārā karājās kā mutē turējās, to īsti nesapratu, taču burvīga bija viena ainiņa, kur tētis Pīters un mamma Vendija savā starpā sāk runāt krieviski, lai pazaudētie zēni - viņu bērni - nesaprot.
Mazliet nepatīkama pēcgarša bufetes dēļ. Man šķiet, ka bufetei jābūt maksimāli pieejamai, lai vairotu bērnu prieku, nevis kaut kādai naudas kāstuvei, kā tas ir "Dailē" (un arī citur) - kanapē lašmaizīte 1,5 eur, piena kokteilis 150 g 2,20 eur, šokolādes keksiņa cenu neuzzināju, jo tie izbeidzās ļoti ātri. Kaut kā bēdīgi, ņemot vērā, ka biļetes normālās vietās nav gluži par piecīti. Man gribētos, ka tās bufetes ir iespējami lētas, nu, kaut kas līdzīgs šefpavāra komplimentam restorānos - patīkams bonuss galvenajam pasākumam, lai arī tas bērns, kam mamma sagrabinājusi tikai 2 eur, var nopirkt kaut ko vairāk par ūdeni, ņemot vērā, ka daudz bērnu no laukiem, kur kafejnīcas nav uz katra stūra un tā bufete šķiet tiiik vilinoša!
Šodien jāaiziet uz Kongresu namu - tur kaut kāds indiešu jaunā gada tirdziņš no 11-17. |
|
|
| |
[15. Nov 2015|16:43] |
Lai kā arī būtu ar to nemelošanu bērniem utt., es tomēr ļoti priecājos, ka BB joprojām tic Zsv. vecītim. Viņa nekavējoties pēc tam, kad bija nejauši nometusi zemē tēta telefonu, uzrakstīja vēstuli un ielika sarullētu ledusskapī, lai nes jaunu. Pagājušā gadā arī uzrakstīja, ko man atnest un ko tētim (sevi aizmirsa) un bija tiiik priecīga, kad saņēmām tieši to, ko viņa pasūtīja.
Vienīgais, kas viņasprāt atšķir pusaudzi no bērna, ir tas, ka pusaudži netic Zsv vecītim un Zobu Fejai, kurai viņa arī tic.
Un man pie kājas tās visas jūsu teorijas par melošanu bērnam. Es centīšos saglabāt to ticēšanu, jo bērnam ir jātic brīnumam. |
|
|