| . |
[19. Jun 2015|20:21] |
Ir dīvaina sajūta, kad vairs negribas rīt visu laiku. Nav īsti, ko darīt.
Un neko jau arī īsti nevar padarīt. Jau no rīta sāku gaidīt vakaru, lai var iet gulēt ar cerību, ka katrs nākamais rīts būs arvien vieglāks. Būs jau arī. |
|
|