B.B. |
[5. Mar 2012|10:49] |
B.B. mani spiež spēlēt paslēpes. Vispirms skaita tur pantiņu, kā ābolīts ar zilu aci pa tirgu staigā un, kurš no grēkiem tīrs, tas iet slēpties. Es parasti slēpjos kabineta skapī, jo viņa nekādi to vietu nevar atkost. Tad es no skapja ūjinu un tā, bet viņa nekad neatrod. Un kad viņa aiziet citur meklēt, es izlienu no skapja, apsēžos krēslā un izliekos, ka visu laiku tur sēdēju, tikai biju neredzama (akdies, kā šitais ar gadiem nepāriet - kacināt mazākos!). Vakar es atkal sēžu tai skapī jau labu laiku, B.B. ienāk un pie sevis saka: "Ai, vēlāk sameklēšu. Aiziešu pēc medus un paskatīšos pūku." Labi, ka viņa pēc medus gāja - es pa tam izspruku. Citādi ilgi būtu jāsēž - savu slepeno vietu nodot nedrīkstu (jo tad nākamreiz nevarēšu iesmiet par mazākiem), bet tas pūks iet apmēram pusstundu! |
|
|
Dienas prieks |
[5. Mar 2012|15:02] |
Pieēdāmies biznesa pusdienas no Neiburga un patiesā priekā paziņoju, ka viss atkal joprojām tik garšīgs, tik garšīgs... Ja man prasītu, no zupām/salātiem būtu grūti izvēlēties, jo visi vienlīdz garšīgi, no otrajiem ņemtu sviestā sautēto puravu ar panētu ceptu bri sieru un olu-citrusu mērci, bet desertā - apelsīnu keksu ar maskarpones krēmu, jo neesmu īpašs rīsu cienītājs.
Un 8. martā visi laipni aicināti uzaicināt mani uz restorānu un uzcienāt ar garšaugu-omāru sviestā ceptām gambām ar parmezāna risotto, tempurā ceptu seleriju un bisque mērci.
Nekautrējās, nekautrējās, vismaz pirmajiem pieciem noteikti neatteikšu, jo šo es varētu apēst kādas 5 porcijas. (Vispār nevienam neatteikšu, jo pārējās pakošu līdzņemšanai). |
|
|