| Par bērnības vēlmēm švēplēna ietekmē |
[20. Jan 2011|16:50] |
5.klasē gribēju būt pārtikas tehnologs. Nebija ne jausmas, kas tas ir, bet tāds uzraksts bija uz kabineta durvīm, kur strādāja mana krustmāte, sabiedriskās ēdināšanas pārvaldē. Ļoti gribēju darīt to pašu, ko, manuprāt, darīja viņa - staigāt pa visām pilsētas kafejnīcām un restorāniem, kur par velti pabaro un aptekalē, nest mājās svaigos gurķus agrā pavasarī, desu un šķīstošo kafiju visu gadu, kā arī rakstīt uz rakstāmmašīnas neierobežoti ilgu laiku.
Kāpēc nekļuvu? Pavisam vienkārši - sākās visa šitā perestroika, nogāja pa burbuli gan Kosmoss, gan Sārtās buras, gan Venta, gan Štrālzunde (nē, tā kādu laiku vēl vilka dzīvību), arī pati sabiedriskās ēdināšanas pārvalde likvidējās un man vairs nebija motivācijas.
Starpcit, krustmātei taisni šodien dzimšanas diena. |
|
|
| un vēl |
[20. Jan 2011|16:53] |
|
Tā kā manā bērnībā nekādu zatalītu, video, kabeļTv, interneta nebija, tad bija jāskatās, kas nu ir un diezgan bieži tie bija simfoniskās mūzikas koncerti. Varēja riktīgi pārsmieties, ja nogrieza skaņu un skatījās uz diriģentu (nu, kad viņš bija kadrā). Nez, vai šobrīd tas mani tikpat ļoti iejūsminātu? |
|
|