| Ikdiena |
[26. Maijs 2009|10:12] |
Šorīt vienkārša viedokļu apmaiņa gandrīz noveda pie kautiņa.
Patiesībā jau noveda arī, tikai tāds monokautiņš sanāca - kad dzīvesbiedrs, izvairoties no lidojošām bērna drēbēm, mantām u.c. lietām, kas atradās dīvana tuvumā, bija aizmucis uz virtuvi un no turienes turpināja bīdīt savu pliko demogoģiju (ko pats uzskatīja par manis izglītošanu ar dažiem demogoģijas elementiem) es vairs nevarēju izturēt, lecu augšā no dīvāna, skrēju uz virtuvi šamo klapēt. Arī pēc tam jau viņš nerimās - atnāca uz istabu un turpināja paust savu, manā skatījumā, pilnīgi aplamo viedokli. Es nespēju to klausīties - ar rokām aizsedzu ausis un skaļi dziedāju "lā-lā-lā-es-ne-ko-ne-dzir-dūūū!"
A ziniet, kas bija visa trādirīdi iemesls?
Uzskatu dažādība jautājumā: "Vai reklāma televīzijā veicina latviešu valodas lietošanu un nozīmību?" (vot, vajag arī izdomāt ko tādu apsriest pie rīta kafijas, mļin)
Bļeģ, es vienalga uzskatu, ka "Cēsu Džons - totāls supers!" nekādi neveicina latviešu valodas lietošanu un nozīmību. Vot, nevajag stāstīt, ka krievs, kas iemācījies vārdu salikumu "totāls supers!" ir apguvis divus vārdus latviešu valodā!
Punkc un āmens!
Visi šodien havo fanu! |
|
|