| lap-tops ja līdz ir man... |
[15. Apr 2009|21:37] |
Es šodien esmu laba - pierunāju vīru izvēdināt galvu. Vispār jau savtīgu apsvērumu dēļ - man vakar noklājās laptops, kurā mans kursadarbs, kas jānodod sestdien un visi (VISI!!!) ar darbu saistītie dokumenti. Bildes arī, saprotams. Par savaldību šoreiz pati sev piešķiru prjaņiku. Es pat to sūdu pret sienu nemetu! Neko vispār nemetu. Ta nu tagad beidzot tiku pie lauleņa nenormāli krutā āboļa, kam visi dzelži moniora pakaļā un nu man mērkaķātrumā jāizķidā grozījumi Civilprocesā, jo rīt tiesa. Ceru, ka neko te tam glaunajam lauleņa verķim (datoram, protams) nesadarīšu. Vienreiz nejauši uzliku grāmatu un klaves un šis (dators, nevis laulenis (laulenis runāja pēc tam)) sāka ar mani runāties. Angliski. Un nebija apklusināms - kā es spiežu kādu taustiņu vai klikšķinu kaut kur nebūt, šis man metas kaut ko baigi stāstīt. Sākumā bija dikti baisi, sabijos ne pa jokam. Vēlāk jau pieradu. Kad vakarā laulenim stāstīju, ka viņa dators ar mani visu dienu runā angliski, labi nostādītā baritonā, šis skatījās uz mani tā diezgan... hmmm... nu jā... Nē, nē - vairs nerunā. Vismaz man neko sen nav teicis.
Patur īkšķus rīt no 10.00 līdz kādiem 12.00 - baigi noderēs.
A pārējais pa vecam - pavasaris taču! |
|
|