| Nekādas cieņas! |
[22. Mar 2009|23:40] |
Kad man līdz pusnaktei jāstrādā, no guļamistabas skan izsmējīga šņākuļošana un demonstratīva krākšana - "re, ku man laaaabi!"
A kur cieņa, kur solidaritāte?
Varētu klusiņām gulēt un citus nekaitināt, bet - nē!
Tā vien gribās pa tumsu pielavīties un krācējam ar čību pa pieri - bliukš!
Ja nebūtu bail, ka sīci pamodinās, tā arī darītu. Citādi pavisam jau bailes pazaudējis!
Nekādas cieņas, ka es saku! |
|
|