| Kotletes. |
[18. Feb 2009|13:10] |
Vakar, par godu dārgā sasniegumiem - 1000 šķirkļu atzīmes sasniegšanai enciklopā - sacepu kotletes, nu, tur komplekta pilnībai un tā...
Šis gan izteicās, ka kotletes ir vairāk kā ģimeniskuma simbols, ne ēdamlieta, vakarā vispār izēda pērno zupu un manas kotletes pat nepaostīja. Es parādā nepaliku - pateicu, ka "bļitkošanas" šovakar nebūs, jo ledus plāns, tb, sīce nemierīga, un pagriezu šim muguru (kas vispār ir diezgan bīstami, ja tā padomā).
Nu, šorīt sataisīju kotlešmaizītes ar kressalātiem pa virsu, aizskrēju rīta agrumā uz vienu no galvaspilsētas izpilddirekcijām paasistēt klientam, atskrēju mājā, izstaigināju sīci, pa ceļam iepērkot paiku un stūmos mājās jau domās tiesājot manas lieliskās, miniatūrās vakardienas kotletītes un pamazām slīkstot savās siekalās.
Lielu vilšanos piedzīvoju, kad pacēlu katla vāku. Man pretī raudzījās divas miniatūras, nožēlojamas un vientuļas ģimenes simbola vienības. :/
Aiz kreņķiem apriju četras biezpienmaizes.
Tā tās tuklītes rodas. |
|
|
| aiiii!!!! |
[18. Feb 2009|17:42] |
Nu, tagad, kad sīces pusdienas laiku esmu lietderīgi pavadījusi apspriežot kaķu pakaišu materiālu pozitīvās un negatīvās iezīmes un jaunākās modes tendences, paralēli šmorējot vistu ar dārzeņiem vakariņām, attapos, ka vīrs ta šovakar būs vēeeelu, a darba man daaaaudz.
Karoče, man spīd nakts maiņa. :/
Pareizi - visas duras, dažas no tām - smukas. |
|
|