| Atklāsme. Novēlota, kā jau parasti. |
[24. Jul 2008|16:15] |
Jā, atražoties labāk 18-22 gados, kad vēl nav ne izglītības, ne darba, ne arī kretīna pie sāniem, kam ēst jātaisa da zeķes jāmazgā (vai arī ir, bet tāds salds 18-22 gadīgs, kas tāpat drīzumā notīsies).
Šādā vecumā tiekot pie sīča var riktīgi spekulēt uz senčiem - tie jauni un sprauni vēl, lai tak iet divos darbos un gādā + ja ir vecākas māsas un brāļi, kam sīci uzgrūst, tad vispār ir lafa! Un vecmāmuļas, kas tikušas pie mazmazbērna, ar vēl nav apmirušas, ja nu tās vecākās māsas un brāļi nav vai neprotas.
Pašam ar vēl tā pienākuma apziņa nav tāda izteikta (nē, nu daži ar to nemokās nekādā vecumā, tas gan). Un tad, kad sīcis jau skolas vecuma, tad atražotāja jau daudz maz iekārtojusies dzīvē un tiek pie normāla, saprātīga bērna, kas var i miskasti iznest, i uz veikalu aiziet, i viens mājās patusēt.
Arī pie vīra ar tādu palielu jau vieglāk tikt, jo spermas donors visticamāk jau atražojas kaut kur citur...
Bļe, dura es, dura biju savos 18! |
|
|
| lielījiens! |
[24. Jul 2008|17:49] |
Kopš šodienas esmu kronēta!
Pavisam oficiāli un divkārši.
Mļin, ja zinātu, cik ilgu laiku un cik daudz naudas tas prasīs, vēl trīsreiz apdomātos.
Un turpmāk - tikai ne pa maniem porcelāna kroņiem! |
|
|