Mikseri-blenderi-putotāju es nopirku. Iepriekšējais izbeidzās tieši saldējuma kokteiļa gatavošanas vidusposmā ar skaņas, gaismas un smakas efektiem.
Neliek mieru man tā vafeļu panna. Vot, jau pāris mēnešus neiziet no prāta uzburtā ainiņa, kā es (vai vēl labāk - dārgais bubucītis) svētdienas rītā sacepu kaudzi vafeļu (savā JAUNAJĀ pannā), sablenderēju svaigās zemenes ar cukuru (savā JAUNAJĀ blenderī), sataisu lielu krūzi karsta kakao, savietoju uz (savas JAUNĀS) spilven-paplātes (tas tā kā vienā pusē spilvens, otrā paplāte, lietošanai gultā) un tad... /ā, nu te jau es sāku domāt par svētdienas seksu kaut ko citu/ ...
Protams, ka pazīstot sevi jau divdesmit deviņus gadus, skaidri paredzu, ka tās vafeles tiks izceptas apmēram divas reizes un tad ilgi iecerētā, izsapņotā un beigās iegūtā vafeļpanna klusītēm un nemanāmi sāks mitināties blakus reiz ilgi iecerētai, izsapņotai un beigās iegūtai sulu spiedei.
Ja tā labi padomā, diemžēl, tas tā notiek ne tikai ar mikseriem, sulu spiedēm, pannām, kannām, vannām...
|