Raibā 4diena |
[1. Feb 2008|10:26] |
Ziniet, kas ir patiešām neveikli? Es zinu. Diemžēl, no personīgās pieredzes. Un tā - vakar ofisā palīdu zem galda. Nevis, lai slēptos, bet vienkārši paceltu noripojušo rakstāmrīku. Tā kā tas notika īsi pirms pusdienas laika, man mutē atradās apelsīns (nu, precīzāk puse) un paralēli rakstāmrīka ķeksēšanai, apelsīna ēšanai un citām zemgalda izpriecām mēģināju izlasīt no esinja saņemto sms. Un apsmējos. Tā apsmējos, ka aizrijos ar apelsīnu un slējos no galdapakšas, lai izklepotos no sirds. Slējos es ļoti enerģiski un pret galda malu tikpat ļoti enerģiski apdaudzīju degunu. Sajutusi sekas - pilošu, siltu, sarkanu šķidrumu, sapratu, ka ātri jādodas WC virzienā. Ātri - tas nozīmē vispirms ar pakaļu atsisties pret faksa aparātu, tad ar gurnu pret blakus galdu un tad... viss beidzās laimīgi, ja neskaita, ka lielā apmulsuma un daudzo piedzīvojumu/iespaidu rezultātā mājup braucot nokļūdījos pieturā un kādu gabaliņu nācās cilpot kājām. Vienmēr, kad atkal esmu spiesta izjust, kā ir dzīvot tam, kas dzimis 13ajā (jo cita izskaidrojuma manai neveiklībai nav), es patiesi līksmoju, ka nepiedzimu kā lidvāvere. Tad gan mans mūžs būtu īss - nosistos pirmajā lidojumā.
|
|
|