| |
[18. Jul 2007|11:35] |
Atteikties, atteikties, atdot,
paciest - lai sāp! Lai iet!
Neteikt ne vārda, atdot -
sāpes lai nesariet
tā, ka vairs nevari atdot
to, kas nav paturams.
Atdot laikus - ej badā! -
nepieder tev ne grams.
Nebūs ne zieda tev namā,
nepaliks sirds, ne spīts,
atsaki visu un pamet,
kamēr nav izpostīts.
Atsakies, vēl pirms atņems
(atņems jau tik un tā).
Mīlēju tevi pa sapņiem,
un tas bija īstenībā.
i.ziedonis |
|
|
| Par cibu |
[18. Jul 2007|11:37] |
Jūs neviens mani nepazīstat, jums nevienam neinteresē tas, ko es jūtu, domāju, daru. Jūs par mani nepārdzīvojat, jums ir vienalga - slimoju vai esmu vesela, darbojos vai truli blenžu sienā, esmu laimīga vai tikai izliekos, mīlu, nīstu - viss viens.
Jums nospļauties par to, kas notiek manā necilajā, pelēkajā un priekš jums neinteresantajā dzīvītē.
Un man dziļi nospļauties arī par jums visiem, tieši tikpat dziļi nospļauties, cik jums katram par mani.
Tāpēc jau es šeit esmu - patiesi tuvos, tos kam interesē, tos, kam esmu svarīga, tos baidos sāpināt.
Uzplēst brūces, iekaisīt sāli un tad laizīt, laizīt, laizīt...
Bailule esmu.
PS Izņēmumi, protams, kā vienmēr pastāv. |
|
|