psychozabawa [entries|archive|friends|userinfo]
norkoz

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| zhzh RADIO ]

tunejadjecs [May. 23rd, 2005|06:20 pm]

Rudais tuņejadjecs reloaded*

Pārizdoti krieviski Maskava, Eksmo, 2004.g ir Solomona Volkova “Dialogi ar Brodski”. Pēdējā nodaļā Dzejnieks sevi definē kā ‘metafizisku vienību’, kas lieki nedramatizē ārpasaules notikumus (psihene, prāva, izsūtījumi uz austrumiem un rietumiem; jā, citu starpā,- arī Nobeļa prēmija), lai tā vietā kā rezignēts seismogrāfs uztvertu laika un devēseles maigās svārstības. Tas sasaucas ar Ļimonova jaunāko opusu iznākušu Ad Marginem “Toržestvo metafiziki” (tāds kā “Metafizikas triumfs”), kurā Eģička transformē savu neseno zonā sēdēšanu par askētiski vizionāras pieredzes skolu. Ja Brodskis vienkārši tur jau atrodas, tad nacbolu virsaitis disciplinēti saspringst un atspēries sava individuālā tuksneša smiltīs iedabū kā Minhauzens aiz bizes sevi par varītēm tajās smalkajās sfērās. Tādam klasiskās kultūras mantojuma pokemonam** kā man, protams, paslīd pāri kā no pīles ūdens visas kulturoloģiskās un poētiskās fineses. Tai pat laikā dramaturģiski kolorīti šķiet Brodska proletāriskās runas apgriezieni, kas sākotnēji izsit no sliedēm mīkstčaulīgo lirofīlu Volkovu. Tā, piemēram, “Gutalīns”, kā izrādās, ir iesauka Josifam Visarionovičam Staļinam “on že Džugašvili”, tāpēc ka Pīterā visi kurpnieki esot bijuši “aisori”.

Volkovs: ?

Brodskis: A kur jūs dzīvojāt visu dzīvi, Solomon? Kādā valstī?

Volkovs: Kad nomira Staļins, es dzīvoju Rīgā.

Brodskis: Tad skaidrs. Rīgā tā, protams, nerunāja.

Vispār tāda normāla un katram zāles nesmēķētājam, vai arī tiem, kas tieši tāpēc atmetuši,- sirdī dziļi saprotama ksenofobija, kas arī dzejā paradās: “cvetniji nas koņečno zažaļi”. Lieliski par to spriedelē Žans Liks Nansī starptautiskā “all stars” kinoalmanahā, kas veltīts Jurim Podniekam un Hercam Frankam “10 minūtes vecāks”. Un tai pat laikā patiess izbrīns par pašam adresēto antisemītismu, bet pēdējais drīzāk iziret no tādas impotentas skaudības, jo kā Gubermans raksta savās gariku častuškās par ebrejiem, kuri pa pasauli apputeksnējot iznēsā krievisko garu.

Grāmata ir izglītojoša. Līdz ar Volkovu uzzināju daudz jauna: tā, piemēram, padomjlaika (Brodska klejojumu periods ģeoloģiskajās ekspedīcijās) klaidoņi “biči” nav vis tik miermīlīga cilts kā amerikāņu the hobos; vairumā gadījumu tie ir “ar nažiem un srokiem (izciestiem ieslodzījuma termiņiem)”.

Neliekuļojot jāatdzīstas, kas vienīgais, ko es no galvas iz Brodska atceros ir parupji (pašironiski?) jociņi tipa: “Nad arabskoi mirnoi hatoi/ Gordo rejet žid porhatij”, par ko arī degšu elles ugunīs, jo ne velti Vudijs Allens tādus literatūrkritiķus ievieto Dantes loku lifta pēdējā stāvā.

Tad vēl “na zlobu dņa”***, kā saka, pirmais, kas uzkrīt ir šokējošie Poēta pārspriedumi par Tautu Tēva harizmu, kas it kā nesaskan ar viņa citviet aktīvi noliedzošo nostāju pret jebkāda veida psihoanalītiskiem kultūras skaidrojumiem. Staļinam un viņa laikiem vispār ir diezgan liela loma atvēlēta bērnības un jaunības sadaļu lappusēs. Viņa popularitāte rietumu kreisās inteliģences vidū izrādās ir apskatāma pedējās latentā homoseksuālisma kontekstā. Un es jau sāku raizēties, kāpēc man pēdējā laikā Džordžs Dabljū Bušs sāk likties tāds simpātisks. Citu starpā publiskā pelnu kaisīšana uz galvas Jaltas konferences sakarā DWB izpildījumā, notika vēl pirms Vizītes Rīgā kāda NTV žurnālista teleintervijas jautājumā par fašisma atdzimšanu Baltijā, kur Jurim Junioram Krūmiņam nācās atzīt, ka neba Krievija vienīgā ir vēsturiski nonākusi “bad boy” statusā. Šitais Deus ex Machina dievīgi izgaismoja kā tāds lakmusa papīrītis nacionālā haraktera īpašību listē d..sā līšanu kā prioritāro. Sloterdeikam ir brīnišķa provinciālisma definīcija: vēlme pakļauties vairāk regulām nekā tas aktuāli tiek pieprasīts”. Verga psiholoģija: nolasīt saimnieka vēl neizteiktās vēlmes. Kāpēc ārijiešu saimniekam ienākot viss netīrais žīdu šaušanas “ darbiņš izrādījās jau praktiski padarīts? Kāpēc no visām Baltijas republikām šeit ir izrādījies lielākais “cittautiešu” skaits? Un tagad arī kārtējo reizi ielas tika veiksmīgi attīrītas no nevēlamiem elementiem: ubagiem un miera plakātiem, tak jau jaunajam saimniekam par godu. Ordnung muss sein! Citu starpā, pēc kāda vadoša socioloģijas kantora aptaujām antisemītisma līmenis Latvijā joprojām ir izrādījies pārāk augsts, lai kāds uzdrošinātos šos datus šeit publicēt. Bet patilatviskā baltā pasaulizjūta” ((c) Skaidrīte Lasmane) jādomā, vēl dabūs trūkties, kad saskaņā ar ES imigrācijas kvotām visi beļašu pārdevēji Rīgā izrādīsies, piemēram, no Somālijas.

Vispār globalizācijas sekas, kā rādās ir tas, kas Brodski lielā mērā atturēja no atgriešanās Pēterburgā tad, kad tas atkal kļuva iespējams; nožēla par visā Eiropā vienādi ģērbtajiem jauniešiem, neraugoties uz arhitektūras un altārgleznojumu lokālo kolorītu, iedzīvotāji ar platākiem vaigu kauliem un kristīgās kultūras noriets. Sic transit gloria mundi!

Pavisam brīnišķīgi ir tas, kā Volkova izprovocēts Brodskis ar ģēnijiem raksturīgu kategorismu (kā stāsta Andreja Tarkovska personīgajā komponistu hitparādē Bahs ieņēmis godpilno pirmo vietu, bet ne tāpatās, kā Jums vai man, prastiem mirstīgiem, kam arī varbūt varētu patikt Bahs- viņam visi pārējie sekoja sākot tikai ar devīto kārtas numuru) pedalē savu viedokli krievu kultūrai centrālās Poēta-Tirāna dihotomijas apspēlē:

Brodskis: Pēc manas gaumes, pats labākais, kas par Staļinu ir uzrakstīts,- tā ir Mandelštama 1937.gada “Oda”.

Volkovs: Viņa man, starp citu, atgādina Pikaso darināto Staļina portretu, par kuru es runāju.

Brodskis: Nē, tas ir kaut kas daudz grandiozāks. Manās acīs, tā, varbūt, ir pati grandiozākā dzeja, ko jebkad uzrakstījis Mandelštams. Vēl vairāk, šis dzejolis, iespējams, ir viens no pašiem nozīmīgākajiem notikumiem visā XX gadsimta krievu literatūrā. Tā es uzskatu.

Tā lūk. Vienkārši pateicoties Volkovam un tehnikas attīstībai (magnetofons) mūsu priekšā Brodskis ir dzīvs. Es domāju, ka līdzās literatūrkritiskiem materiāliem par dzejniekiem Cvetajevu, Frostu, Odenu un Ahmatovu šī nosacīti “privātās dzīves” komponente ir padarījusi Volkova grāmatu par unikālu intelektuālo bestselleru”. Tas arī ir fascinējošākais- tekstā dzirdēt cilvēka balsi: Lakāna semināri, Mamardašvili lekcijas, Rozanova numismātiski valgās domas.

link3 comments|post comment

medium is the massage [May. 17th, 2005|09:02 am]

Brain is my second favorite organ /Vudijs Alens/ kiborga orgaanu topaa No.1 aada (Kurcio Malaparte)(kanālu pārslēgšana sajuutu kairinaajumiem, lai maseetu aci, ausi etc.) kaa es liidz shim internetu izmantoju tikai tv programmu paarluukam? taapat kaa datoru kaa raxtaammashiinu (melnraxtos ar pildspalvu)[info]norkoz

linkpost comment

[May. 13th, 2005|03:42 pm]
skanoshs varshs taalu skan
linkpost comment

how low can u go/uber loozerism und andere [May. 13th, 2005|10:58 am]
riita stundai zelts mutee- jaasapuulas uztrausties ar modinaataaja palidz. citaadi iestraadaasies shitais debilais katras otraas bezmiega nakc un attieciigi tv dienas rezhiims
luuk divi celji (par lidoshanu vs raaposhanu): Platonovs- kursh ir Benjamina "artist as producer" par excellence (muuslaiku analogi-cilveeki-pusdievi, kas gnut svoju ljinjiju k@2 logu stiklotaajos vs dauziitaajos) pashpaarlieciiba, kas kalnus gaazh + veel speeja ideaalaa atstaat paarlaiciigu maaxlu un preteeji tam religiozi racionalizeets luuzerisms (mitjok vsegda dolzhen bitj v govnjishche!) Atshkiriiba kaa starp Tarkovski un vinja varonjiem (kas taa vietaa lai shedevrus filmeetu sveci caur baseinu nes, jebshu tomeer nes nevis dauza vai maajaa iesleedzas)

luuzerisma apologija Olega(getto.ru) anarhistu "lifestyle" izdevumaa (pashlaik vinsh straadaa pie tactical media activist cookbook), kur ikona ir tas vaacu dadaists, kursh padomju varas saakumgados piraatiski aizdzina vaacu shoneri un uzdaavaaja padomeem, tad vadiija kaut kaadus zavodus tur visus nogremdeejot un tiekot ar kaunu padziits pirms tam paspeejis izdot "Weg nach unten"

Varbuut visa lieta ir muuzas adikcijaa radoshaa kriizee vai permanentaa kriiziibas smakovanje un resaintiment- luuk Edjichka-, saka, ka nacbolos aizgaaja, jo izpisalsja

kur ir Adorno un Markuuzes lielaa nolieguma meerogs, Brodskis peec Pushkina meedza piesaukt "veljichije zamisla". Taktika vai strateegija?

kiborga fen-shui: apliku sevi ar raidieriiceem- datoru sievas gultas pusee, raadzhinju zem un gluunitjis raida uberalles
linkpost comment

uzraudziit un sodiit [May. 11th, 2005|07:55 pm]
iegaaju skolas eedniicaa: viss tukshs bet apseesties nav kur- galdi pa vidu rindinjaa kaa kazarmaas. baisi.
link1 comment|post comment

subkultuura [May. 11th, 2005|07:52 pm]
runaat ne tik daudz lai tevi saprastu, bet otraadaak- nodaliit saveejos no sveshiem (ieziimeet teritoriju)
link4 comments|post comment

gimene [May. 11th, 2005|07:48 pm]
skaidroju maartinjam ka kuslais asninjsh ir ljoti vaariigs
-tu uzvaariiji?

I. savaa ampluaa- atsakaas viltot manu paraxtu uz vadiitaa bak.d.- sak' paaraak sena peedeejaa pieredze. Pirmaa Gymn. gan atestaatu uzlaboshanai tas bija aktuaali liidz pat 12.klasei
link2 comments|post comment

haiku joprojaamm modee [May. 11th, 2005|07:37 pm]
austrumu kultuuraa nekad citaats nav bijis veertee, a sheit sploshnoi post-modernizm
Xarmsa&laurijas Andersones kopiigs veltiijums Platonovam ar visu Fjodorovu (+Sloterdeikam Haidegera interpretaacija tais pashos vaartos):

smertj- konduktor mogil
now when the living
outnumbered the dead
linkpost comment

the day after [May. 11th, 2005|01:19 pm]
[mood |s ljicom nahala]

luugshana: D.T. vadi mani prasmiigi sabalanseet manas proteezes
karstie&augstie ble meddiji- atdzeseet sho!uzsildiet to!
njelomai kontur (shajaa gad. sab.shuninju)- kaa psihodeelitju koplietoshanaa saka. taa sapriecaajos nokaapjot no tv drug to plug uz netaddiction- rezhiims veejaa- d..saa darbs un materiaali, kaarteejo nakti neguleeju, dienu neeedu. techno-poetisms is back- skat comentu:
http://journal.bad.lv/users/ilmars/11557.html?view=36645#t36645 (kas pagaajushoreiz to izraisiija McLuhan &rixc?) bezmaz vareetu tagad lasiit granta suminaato konraadu bekeru.

human-machine home alone: kaa patriicietis meerceejos cauru dienu vannaa (kas mani beerniibaa par plebeju lamaaja- droshi vien maate, nespljaudies taa kaa krievs taads) shkirstiiju diirera graviiras, kaut ko pat par brodski uzraxt (as usual saliidzinaajumi no seerijas par cuukaam un kosmosu): rudais tunejadecs volkovam sevi pasniedz kaa 'metafizisku vieniibu', bet edichka jaunaakaa ad marginem opusaa "torzhestvo metafiziki" fano par zonaa iedziito discipliinu, kas maigi transformeejas plavno minuja stadjiju opjanjenjija no askeezes vizionaarismaa.

registreesim pasauli: pulxt. pagriezts uz saana- nepaartraukti pabaazhot galvu izpod spilvena- baigi agrs nav ko jaaceljaas

no pasha riita otra pusiite speej pacilaaat: nokaltushais bambusa spiekiitis shampinja pudelee devis asninju. kaadam buus zaljie iikshkiishi

pavasaris: kaut kas virmo gaisaa... something in the air... Shkiet ka shogad astma tomeer atgriezusies. Will und Drang to get wired. I'm cyyyborg again. aitu tauki pienaa- dieeta un nekaada alchaaga (citaadi- opit/predjel, aiz kura tikai mistiskas shausmas, nelabums)
linkpost comment

seanss [May. 10th, 2005|07:23 am]
distant (drum)vai spogulis
pat ne klips, bet tāds Dovlatovisks "seanss"(St.:Da mņe vezdje tjurma): Sofiju peec dejām gaidot tukšā skolas koridorī ar seju pret trešā stāva logu aiz muguras atbalsojas no kādas aizvērtas klases klavieru plinkšķināšana ne to "tā paies skolas gadi" vai "viņi dejoja vienu vasaru", bet aiz stikla škoļņiks viens skraida ap grozu un mētā, mētā...
p.s. škoļņiks tāds, kas nolauzīs Coja stādīto kociņu (ja pasaģil ģerevo)

pēc tam tēvišķums: svilpo vēji, plīvo mati- meita uz bagāžnieka ieķērusies man stērbelēs; kādreiz es tēvam aiz muguras- tikai ierāvu kāju spieķos- travma odnakož

a v eto vremja na zapadje: kā muuks'a evenkismā sieva airējot pret straumi var ainavas vērot un svaigā gaisā sevi fiziski nodarbināt, bet man laivā sēžot par dzīvi jādomā
linkpost comment

velvet [May. 8th, 2005|01:27 pm]
tāda šīsdienas dao doma: iespējams katrā jomā pastāv savs velveta jeb dziesmotais ceļš: kā dziesmotā revolūcija, nacbolu velveta terorisms. Rastafari patiesi ir dziesmota narkomaanija.
link2 comments|post comment

harmss kā epigrāfs [May. 8th, 2005|01:06 pm]
Kaulu laušana
Bija man kāds paziņa. Sauca viņu Vasilijs Petrovičs Ivanovs. 10 gados viņš bija jau skapja augstumā, bet uz 15 viņš jau platumā tā padevās ka sāka līdzināties skapim.
Mes ar viņu mācijāmies kopā vienā skolā. Skolā viņu tā arī sauca par “skapi”. Ļoti viņš bija milzīgs.
Un spēks viņā bija briesmīgs. Mēs viņam ar visu klasi uzklupām, bet viņš mūs kā kucēnus izsvaida uz dažādām pusēm, bet pats pa vidu stāv un smejās.
Notika reiz tāds gadījums. Sarīkojām mēs skolā teātra vakaru. Un lūk, pašas izrādes laikā, ievajadzējās nez-kapēc novietot uz skatuves katedru. Katedru vajadzēja atnest no klases, katedra smaga, nu protams griezās pie Vasjas pēc palīdzības.
Bet jāsaka, visās klasēs spuldzītes bija izskrūvētas, lai apgaismotu zāli un skatuvi. Un tāpēc klasēs bija tumšs.
Vasja metās uz klasi pēc katedras, bet pa tumsu katedras vietā ieķērās krāsnī, izlauza to no sienas un izstūrēja to koridorā. Pēc tam nācās šo klasi remontēt un jaunu krāsni likt. Lūk cik spēcīgs bija mans paziņa Vasja Ivanovs.
Pabeigt skolu Vasjam neizdevās. Mācībām viņš bija maz piemērots un, lai cik nemācītos, tā arī nespēja iegaumēt, cik būs septiņreiz seši. Atmiņa viņam bija slikta un attapība lēna.
Es no IV klases uz V pārgāju, bet Vasja uz otru gadu IV palika. Bet pēc tam vispār no skolas aizgāja un ar vecākiem aizbrauca uz Japānu.
Lūk Japānā-tad ar viņu arī notika gadījums, par kuru es gribu pastāstīt.
Atbrauca Vasja ar vecākiem uz Japānu. Nolēma vecāki Vasju kādā-nebūt dienestā iekārtot. Bet dienests nepiemeklējas. Ja nu vairs tikai par krāvēju. Bet pārāk jau nu tas neizdevīgi.
Lūk kāds-tad arī pateica Vasjas vecākiem: “Tak, jūs, saka, iekārtojiet savu dēlu par cīkstoni. Redz kāds viņš jums spēcīgs. Bet japāņiem cīņa patīk. Tikai viņi šajā lietā lieli meistari. Tā kā lai jūsu dēls viņu cīkstoņu skolā pamācās. Un ir šeit tāda skola, kur skolotājs japānis, Kurano kungs, krieviski labi runā. Tā kā jūsu dēlam tur kā reiz ērti būs. Pabeigs skolu un slavens cīkstonis kļūs.”
Nopriecājās Vasjas vecāki.
-Kur tad,- saka,- šī skola izvietota?
-Tur un tur,- saka tiem,- uz tādas un tādas japāņu ielas.
Lūk atveda Vasju vecāki uz japāņu cīņas skolu. Iznāca pie viņiem večuks japānis, mazītiņš, dzeltenīgs, viss krunkains- circenim līdzīgs, paskatījās uz viņiem un krieviski prasa:
-Jums kas, prasa,- vajadzīgs?
-A mums,- saka Vasjas vecāki,- vajadzīgs Kurano kungs, japāņu cīņas skolotājs.
Večuks japānis paskatījās uz Vasju, roķeles saberzēja un saka:
-Tas es arī esmu Kurano, džiu-džitsu meistars. Bet jūs, es redzu, man skolnieku atvedāt.
-Ak!- saka Vasjas vecāki,- lūk viņš, mūsu dēls. Apmāciet viņu savā mākslā.
-Nu ko,- saka japāņu večuks,- redzams, jūsu dēls gana spēcīgs jauneklis.
-O!- saka Vasjas vecāki,- tik spēcīgs, ka taisni briesmas!
-Nu tas,- saka japāņu večuks,- vēl nemaz nav zināms. Lai gan, ja gribat, es varu viņu paņemt uz pārbaudi.
-Ļoti gribam,- saka Vasjas vecāki.
-Paņemiet, lūdzu.
Un lūk palika Vasja uz pārbaudi pie Kurano kunga, bet Vasjas vecāki mājās aizgāja.
-Nāciet man līdz,- sacīja Kurano kungs un sāka vest Vasju aiz sevis uz iekšējām istabām.
Iet Vasja aiz Kurano kunga un baidās sienu ar plecu aizskārt, lai māja nesalūztu, mājele tāda trausla, kā spēļu namiņš.
Lūk atnāca viņi uz istabu, kas salmu paklājiņiem noklāta. Sienas arī salmu paklājiņiem apsistas. Bet istabā Kurano kunga skolnieki nodarbojas: grābj viens otru aiz rokām, gar zemi krīt, atkal augšup pielec un viens otru pāri galvai met.
Kurano kungs pastāvēja nedaudz, paskatījās, kaut ko japāniski pavervelēja, ar rokām pavicināja un atkal pie Vasjas krieviski vēršas:
-Lai,- saka,- mani skolnieki tālāk nodarbojas, bet mēs ar jums iesim lūk uz to savrupo istabu.
Iegāja viņi tukšā istabā, arī ar salmu paklājiņiem apsistu.
-Nu,- sacīja Kurano kungs,- vai jūs zinat, kas ir džiu-džitsu?
-Nē,- saka Vasja,- nezinu.
-Tā taču,- saka Kurano kungs,- arī ir mūsu cīņas māka. Vārds džiu-džitsu krieviski nozīmē “kaulu laušana”, tapēc ka mēs tādus paņēmienus zinam, ka patiesi ar vienu plaukstas sitienu pat liela kaulu salauzt varam. Tikai jūs nebīstieties, es jums kaulus nelauzīšu.
-Bet es arī nebīstos,- sacīja Vasja,- esmu stiprs taču.
-Nu,- saka Kurano kungs,- uz savu stiprību jūs pārāk nepaļaujaties. Tūlīt mēs paskatīsimies, kāda jūsu stiprība. Novelciet jūsu jaku un atrotiet piedurknes. Es paskatīsos kādi jums uz rokām muskuļi.
Vasja novilka jaku, atrotīja piedurknes un salieca roku. Muskuļi uz rokas piepūtās kā lodes. Japānis aptaustīja Vasjas roku un pašūpoja ar galvu.
-Lūk skatieties,- sacīja Kurano kungs,- mēs vairāk par visu vērtējam lūk šito muskuli, kurš jums diezgan vājš.
Ar šiem vārdiem Kurano kungs atrotīja savu piedurkni un parādīja Vasjam savu kārno un cīpsloto roku.
-Lūk es roku saliecu,- sacīja Kurano kungs,- jūs redzat, lūk te, sānos pie elkoņa, lodīte. Tas arī ir muskulis, ko mēs vērtējam vairāk par visu. Bet jums- jau viņš vājš. Bet tagad paņemiet mani aiz padusēm un paceliet.
Vasja paņēma Kurano kungu aiz padusēm un pacēla viņu vieglītēm, ka mazu tukšu patvārīti.
-Tā,- sacīja Kurano kungs,- tagad nolieciet mani atpakaļ uz zemes.
Vasja nolika Kurano kungu uz grīdas.
-Labi,- sacīja Kurano kungs,- kaut kāds spēks jums ir ienācies. Bet tagad iesitiet man.
-Hu-Hu!- teica Vasja. –Kā tad es jums sitīšu?
-Lūk tā, ņemiet un iesitiet!- sacīja Kurano kungs.
-Man kaut kā kaunīgi!- sacīja Vasja.
-Ak!- ar īgnumu sacīja Kurano kungs. –Kādas muļķības! Saka jums, iesitiet man! Nu? Nu, iesitiet taču!
Vasja paskatījās uz Kurano kungu. Tas bija maziņš šķidriņš večuks, teju ne divreiz mazāks par Vasju, ar krunkainu sejiņu un piemiegtām ačtelēm. Viena Vasjas dūre bija ne mazāka par Kurano kunga galvu.
“Ko tad,- nodomāja Vasja,- es viņam iesitīšu, bet viņš tepat arī nobeigsies.”
-Nu tak, iesitiet man! Iesitiet man! – kliedza Kurano kungs.
Vasja pacēla roku un nedroši iedunckāja Kurano kungu plecā.
Kurano kungs nedaudz sašūpojās.
-Tas nav sitiens!- uzkliedza viņš. –Vajag sist stiprāk!
Vasja vieglītēm iesita Kurano kungam krūtīs.
-Stiprāk!- uzkliedza Kurano kungs.
Vasja iesita vēl stiprāk. Kurano kungs stiprāk sašūpojās, bet uz kājam tomēr noturējās.
“Ak tu”, nodomāja Vasja.
-Stiprāk!- uzkliedza Kurano kungs.
“Nu labi”, nodomāja Vasja, apgriezās un cik spēka iesita ar dūri Kurano kungam. Bet Kurano kunga Vasjas priekšā neizrādijās, un Vasja, nesastapis pretestību, noskrēja pāris soļus un atsitās pret sienu.
-Ak kur vītenis!- sacīja Vasja.
Bet Kurano kungs jau atkal stāvēja Vasjas priekšā un, ar seju mēdoties, sacīja:
-Nenoskumstiet tak, jaunais cilvēk! Iesitiet vēl reizi man, tikai stiprāk!
“Ak tā! –nodomāja Vasja, - es tevi, circeni, tūlīt piesitīšu! – un nosprieda sist stipri, bet uzmanīgi, ar aprēķinu, lai nepakristu.
Vasja atvēzējās jau ar roku, kad pēkšņi pats saņēma sānā elektrisku triecienu. Vasja iekliedzās un sagrāba Kurano kungu aiz kakla. Bet Kurano kungs ienira kaut kur lejā, un Vasja pēkšņi zaudēja līdzsvaru un, pārlidojis pār japāni, izplājās uz grīdas.
-Ā!- uzkliedza Vasja un pielēca kājās. Bet tūlīt saņēma pa kājām sitienu un atkal zaudēja līdzsvaru.
Kurano kungs sagrāba Vasju aiz rokām un parāva kaut kur sāņus. Vasja pārkāpa kājām un atkal sajuta sevi noturīgā stāvoklī, bet līdzko grasījas sagrābt Kurano kungu, kā atkal saņēma sitienu sānā un pēkšņi izrādījies ar galvu uz leju, nošvirkstināja ar kājām pa griestiem un, pārlidojis pār japāni, atkal izplājās uz grīdas.
Vasja pielēca, mežonīgu skatienu, bet tūlīt pat aizlidoja japānim riņķī un izrādījās uz grīdas guļus stāvoklī.
Pilnīga aptaurējies, Vasja pielēca no grīdas un metās uz durvīm.
-Kurp tad jūs?- uzkliedza viņam Kurano kungs.
Bet Vasja iemetās istabā, kur nodarbojās Kurano kunga skolnieki.
Izgrūstījis tos, viņš izskrēja koridorītī, bet no turienes- uz ielas.
Mājās Vasja atskrēja bez jakas ar izspūrušiem matiem.
-Kas ar tevi?- iekliedzās Vasjas mamma.
-Kur tava jaka? –iekliedzās Vasjas tētis.
Japānā Vasjam neiepatikās, un viņš atgriezās atpakaļ Ļeņingradā.
Tagad Vasilijs Petrovičs Ivanovs dzīvo Ļeņingradā un dien autobusu parkā. Viņa pienākumos ietilpst tas, ka viņš pārbīda no vietas uz vietu salūzušos autobusus.
Man, kā skolasbiedram, viņš pastāstīja stāstu ar japāņu džiu-džitsu skolotāju, bet vispārībā stāstīt par to viņš nemīlēja.
<1935>
linkpost comment

navigation
[ viewing | 220 entries back ]
[ go | later ]