psychozabawa [entries|archive|friends|userinfo]
norkoz

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| zhzh RADIO ]

laime [Oct. 7th, 2012|09:07 pm]
linkpost comment

[Oct. 6th, 2012|11:42 pm]
zosis lido
vakars tumst
atkal lopā
linkpost comment

tandēms via http://glamur-marxism.livejournal.com [Oct. 5th, 2012|04:37 pm]
link3 comments|post comment

maxlas darbi rodaas [Sep. 7th, 2012|12:58 am]
Survival kita izstades atklāšanā atgriezies no Islandes pilsētas Apkureri iegāju lēnās revolūcijas konspiratīvajā istabiņā gaitenī pa kreisi, lai apkurītu arī to, jo smēķēšana ir lēnā nāve, ieslēdzās dūmu signalizācija un aizskaloja visu laikmetīgo mākslu vēstures mēslainē.
p.s.īstenībā dabujām ar skubu mesties no konspiratīvās istabas ārā
linkpost comment

novojaz [Aug. 10th, 2012|04:19 pm]
laikmetīgās māxlas centrs gatavojas izlaist padomju mantojuma skaidrojošo vārdnīcu: pasviediet idejas, konceptus kas prasās pēc skaidrojuma jaunākai paaudzei un/vai ārvalstu kolēģiem.

Piem. triāde "ņuhs, čujs un poņa"
sadzīviskas reālijas- graņonka, tjeļņaška;
visaptverošs kultūrraksturojums- savoks, etc.
link6 comments|post comment

pjērs paolo pazolīni [Aug. 8th, 2012|04:46 pm]
Rīta agrumā ejot uz pilsētu, viņš sajuta izsalkumu, un, ieraudzījis ceļmalā vīģes koku, viņš piegāja tam klāt, bet, neatradis uz tā nekā cita kā vien lapas, viņš sacīja tam: „Lai nemūžam uz tevis vairs neienākas neviens auglis!“ Un vīģes koks tūlīt nokalta. Mācekļi, to redzēdami, brīnījās: „Kā gan vīģes koks tā uzreiz nokalta?“ Jēzus tiem atbildēja: „Patiesi es jums saku: ja jums būtu ticība un jūs nešaubītos, tad jūs ne vien tā varētu darīt ar vīģes koku, bet jūs varētu sacīt šim kalnam: celies un meties jūrā! – un tas notiktu. Visu, ko vien savās lūgšanās jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet.“
Mt 21:18-22

Sarunas par Evanģēliju
No intervijas ar Klementu Čattalja

Metafiziskā, atvērtā, konfesionālā reliģija man ir nepieņemama. Kad negribot, neapzināti es saku „reliģiozo“, es paredzu nozīmi, kuru domājāt jūs: vest reliģiozu dzīvi, neticot pie tam Dievam. Kas, manuprāt, nav pretrunā ar Evanģēliju, tā kā Evanģēlija reliģiozitāte pieļauj kā reiz daudzas atšķirīgas izpratnes. Nolādētais vīģes koks- ir tipisks tam piemērs. Tas ir visa neizskaidrojamā Evanģēlijā, visu tā pretrunu izpaudums. Tas ir kaut kas pilnībā neaptverams. Taču gan mēs saprotam, mēs nojaušam, ka šajā epizodē ir koncentrēta Evanģēlija visa daudznozīmība. Ja man vajadzētu izvēlēties Evanģēlija fragmentu, kas pārstāvētu tā stilu, Kristus izteiksmes manieri, es izvēlētos kā reiz šo īsiņo gabaliņu, tā kā tajā savāktas visas neiedomājamās Evanģēlija pretrunas- katrā ziņā, pamanāmās.

Šis augs, tēlaini izsakoties, neuzrāda pašuzupurēšanos, nenes diendienā savu krustu un neriskē pastāvīgi ar dzīvi. Vīģes koks ir nevainīgs, bet pārbaudes stundā neziņa, vientiesība nav pieļaujamas; nepieciešams apzināties savu stāvokli un atbilst tam.

Ne velti Kristus par simbolu izvēlējās augu, kas apzīmē visaugstāko nevainību; kad stunda sitīs, jebkāda nevainība pārvēršas vainā.

Sartrs ir teicis: „Nevainīgu upuru nemēdz būt“. Šis teiciens iezīmē radikālu, absolūtu morālismu, kas faktiski pārvēršas reliģiskā pasauluzskatā. Ikvienam ir jāapzinās sava vēsturiskā esamība un vēsturiskā funkcija. Piemēram, nēģeris, mītošs vienā no Trešās pasaules valstīm, kas nesen atguvušas neatkarību. Priekšstats par cēlo mežoni, dzīvojošu savā nodabā, nevainīgam kā evanģēlija vīģes koks, jaunajā vēsturiskajā pasaulē zaudē jebkādu nozīmi; viņa mežoniskā nevainība reiz dabiskā un taisnā, kļūst par šķērsli, vainu, tai nav vairs tiesību uz pastāvēšanu un tā taps nolādēta, kā Kristus nolādēts tapa vīģes koks.
linkpost comment

http://smirnoff-v.livejournal.com/163922.html [Jul. 18th, 2012|01:24 am]
paldies dievam:
Марксизм и религия.
О религии у Маркса замечания рассыпаны по разным текстам, но более-менее организованное изложение присутствует в работе «К критике гегелевской философии права. Ведение». Беда в том, что критика религии Марксом понята как прямое указание к немедленной борьбе с религией. А ведь Маркс говорит как раз обратное, а именно то, что религия – необходимый (и в определенном смысле полезный, «вздох угнетенной твари», «опиум народа») элемент отчужденного общества. Более того, без религии, но в отчужденном обществе, как следует из Маркса, должна случиться катастрофа.

Почему? Потому что «религия есть самосознание и самочувствование человека, который еще не обрел себя». Смысл в том, что в отчужденном обществе, религия и только она есть хоть и отчужденная, но переживаемая форма собственной духовности, духовного самосознания и самопереживания. Сделать собственную духовность неотчужденной возможно только в коммунистическом обществе. Соответственно, уничтожить религию в обществе отчужденном, значит не преодолеть отчуждение, а растерзать человеческую духовность – что и приключилось во многом в современном атеистическом, но не коммунистическом обществе. У разделенного, нецельного человека экономической формации уничтожение религии есть уничтожение одной из частей его, хоть и разделенной, но сущности.

Таким образом, согласно Марксу, построение коммунизма на базе развития общественного производства – вот что, в конечном счете, приведет религию – как отчужденную форму к концу. А вовсе не наоборот, что голимый идеализм. Уничтожение религии до обретения человеком цельности – катастрофа человека. Точно так же как и уничтожение государства (анархия), до появления материальных предпосылок к ликвидации государства – катастрофа общества.
linkpost comment

lasot Pazolīni [May. 15th, 2012|03:45 am]
nāve=piepešs kontroldarbs; arī rekursīvs moments sapņos, kad boss pārsteidz nesagatavotu un tu steidz sozdavaķ viģimostj ģeistvija, tāpēc Gogoļa revizors faktiski ir reliģisks stāsts. Pazolīni apgalvo, ka Mt.21:18-22 ir evanģēlija kvintesence, kur Jēzus izsalcis neatrod vīģes un nolād koku, kurš tūdaļ nokalst, pie tam vīģe esot nevainības simbols (preslavutā vīģes lapa) koroče tas pats, kas Edipam: liktenis-sliktenis razberusj kak sļedujet i nakožu kogo popalo
linkpost comment

grāmata [May. 14th, 2012|01:40 pm]
Впервые опубликована в 1989 году в издательстве «Молодая гвардия».
Книга представляет собой набор писем, адресованных высшему партийному руководству, в котором он пытается изложить марксизм в форме, понятной любому партийному чиновнику.
ru.wikipedia.org/wiki/Сократ_Платонов
Сократ Платонов (1949—1986) — вымышленная личность, коллективный псевдоним трёх авторов, а именно В. Аксёнова, В. Криворотова, Сергея Чернышёва. Под его именем была написана марксистская книга «После коммунизма. Книга, не предназначенная для печати».

http://www.ckp.ru/biblio/p/platonov/ac/index_ac.htm
linkpost comment

pasauluzskats [May. 13th, 2012|02:56 am]
bek to ze ruts: atgriezhaas bērnishkā kreisuma slimība un ticība apgaismojošaa progresa iespējai (chto prevyshe vsego na svete- borjba za osvobozhdenije chelovechestva)
pēc aizraushanaas ar apokaliptisko postmoderna relatīvismu- uzhasnyi, uzhasnyi jazyk bodrijarobartoderidy
un Dugina&co parafashismu (spēcīgākais no nīcšeāņiem- Remizovs revoljucija dolzhna bytj konservativnoj http://www.apn.ru/authors/publications149.htm?page=2)

luuk brillianta marxistiskā analīze kreatīvajai shkirai no Smirnova:

http://smirnoff-v.livejournal.com/172549.html
linkpost comment

irbite2000 [May. 11th, 2012|05:37 pm]
Grāmatplaukta stūrī stāv no savērptas pagales izdrāzta koka figūra- ūsaini bārzdaina veča sejas vaibsti ar paurī iedzītu vārpas alusdarītavas pudeles korķi- detonē atmiņu serpentīns: Irbītesdivitūkstoši (šķiet viņu arī sauca Voldemārs) gaišai piemiņai. Tas bija personāžs, par kuru blogosfēriskās sviesta cibas „anarhomo“ Kaspars Vanags referēja laikmetīgās mākslas konferencē- vārnu ielas republikas grīziņkalna un pieguļošo rajončiku graffiti writteru guru, bezpajumtnieks, kas noklāja sienas ar lielformāta portretu sērijām izmantojot izgāztuvēs atstāto grīdaskrāsu- parasti iftīgi brūnu, pārpaliku bundžas. Sevišķi iespaidīgs bija Pokrova kapiem piegulošās aklās ieliņas monumentālais panno ar kosmonautiskos nimbos ieskautiem sejiem.
linkpost comment

mulkukugis6 [Apr. 2nd, 2012|07:44 pm]
Esat redzējuši Latvijas apvidus kartes no NATO karabāzēm ar amerikāņu vietvārdiem: Hudzonas Daugava, Arizonas Jelgava, Kentuki-Ķekava... Viena cerība bija- uz Ševarnadzi, tas ir uz Repši. Tam Butros-Butross Gali pirkstu mutē nebāza. Lūk cilvēks-orķestris. Kā graffiti mākslinieks ar savu repšiku parakstīto vārdu noklāja visu Dievzemītes teritoriju, tad aizsardzības ministra amatā pa Ādažu poligonu tankā braukājās, un paralēli tam vēl ar tēlotājmākslu paguva niekoties- savus slīkoņzaļgos aktus Liepājas karostas galerijā izstādīja. Es vēl viņa bildes transportēju no apartamentiem, kuru mākslinieciskā iekārtojuma nagla bija niķelētu high-tech-end kalibra cirvju kolekcija futrāļos. Žēl, ka pēc neizdevušās militārā puča, viņam nācās savā dermatīna uzvalkā pie Brīvības pieminekļa par Tēvzemi un Brīvību pašsadedzināties.

Kuriķa-naktssarga šance man reāli patika. Sardzīte, gāzīte, bāzīte- bija hipiju laika vēlamākās darbiekārtošanās. Padomijas rokstārs Cojs bija kuriķis. Pēc tam neformāļi pārcēlās uz naksnīgu eksistenci biroju datornīcās par maketētājiem. Manis apkurināmais kantoris atradās kapiņu vidū. Lai izmirkušās ogles iekurtu ar vēstures mēslainē norakstītās padomju humanitārās literatūras krājumiem nepietika un bija jāveic regulāri naksnīgi reidi ar spannīti pa tuvējo kapu kopiņu apkārtni uzlasot nodegušos sveču galus- kūstošais parafīns impregnējot karbonšņegu reāli līdzēja.

Techno-hīlera spējas es atklāju nejauši- ar roku uzlikšanu varēju salabot praktiski jebkuru sadzīves elektroniku, kura bez redzama iemesla bija pārstājusi funkcionēt. Rati, trauki, paciņas pie manis rindā stāvēja. Tā īpaša valoda. Saziņai ar mašīnām. Nu tu lej,- ņeveruju. Tad ņem salabo manu teļuku, virsaitis izvilka no ķeseles novecojuša modeļa miniatūru gadžetu- moš ticēšu, tam mechāniska kāda vaina. Tāks, paskatīsimies. Vuaļa- ekrāns iemirgojās- strādā. Dā- uš. Aleluja. Vot tas ir hīlings, to es saprotu. A pavei- fundamentālists, viņš taču arī ir mašīna, kā mēs visi stingri ņemot. Virsaitis pavērsa starojumu uz priekšā vizošo pliko pakausi. Slāvufobs, iestrēdzis vācu laikos. Saķīlē viņa cieto disku. Nez vai, hīleris kratījās vaļā- tā nav mana specializācija, humanoīdiem neesmu nekad ķēries klāt. Tad pieķeries, tikai uzmanīgi, lai neuzmostas. "Jebuntermenš..." fundamentālists miegā saknosījās. Mums te visi pa lielam ir neriktīgi un remontējami. Farmācijas industrijas uz to tikai profitē. Es arī esu mašīna- mēmu mašīna, man galva darbojas kā citātu krātuve. Atvēris aliņu viņš ziedoja nezināmam dievam izlejot zemē pirmo šļuku.

No pēkšņi uznākušās miglas tikpat pēkšņi uz braucamās daļas iznira Brēmenes muzikantus pirmā tuvinājumā atgādinoša figūra ar tumsā zaigojošām piramīdā izkārtotām acīm. Strauji sabremzējot buss tomēr aizķēris notrieca instalāciju, kas izrādijās hārleja mocis ar sānos izvietotiem atstarotājiem un pašu baikeri, kuram virs izvalbītajiem okulāriem spīdēja uz kaskas nomaukto aceņu stikli. Vēkšpēdus aizripojušais moča īpašnieks faktiski neskarts pietrausās kājās, lai novērtētu savam braucamrīkam nodarīto skādi. Jokseļ- mokseļ. Tālāk bez kapitāla remonta izskatījās, ka tas vairs nebūs ripotājs. Tu kuņas dēls, ar vienu sitienu aizsūtījis vainīgi izkārpijušos šoferīti nokautā, ādās tērptais mocikletists pežonīgi paātrinātā tempā sāka rosīties: iestūmis nost no acīm krūmājā spēkratu viņš nokabināja sānu somas un iesviedis kabīnē sēdās pie stūres. Viņš bija tikai kurjers- pelēkais zirdziņš, kam laikus jānogādā prece- somās plastika klučos safasētais pulverītis.
link1 comment|post comment

ha-ha-ha, shitais paarraava! [Mar. 26th, 2012|08:39 pm]
О купце и его работнике Балде

Русская православная церковь одобрила переиздание сказки Пушкина "О попе и работнике его Балде" в редакции Василия Жуковского, в которой поп заменен купцом. Леонид Каганов предлагает этими изменениями не ограничиваться.

В болдинских просторах, на опушке, средь берез, рябины и ольхи, написал поэт товарищ Пушкин неполиткорректные стихи. Удалившись от столицы шумной, занимался Пушкин ерундой: пасквиль сочинял неостроумный — про попа с работником Балдой. В этом тексте не прошел он мимо нездоровых экстремистских тем. И разжег такую нетерпимость, что нагадил в душу сразу всем. Хамски, неумело и нескладно, за собой не чувствуя вины, выставил поэт тупым и жадным духовенство всей своей страны. В недрах кучерявой черепушки сочинился откровенный бред. Как же это так, товарищ Пушкин? А еще, казалось бы, поэт.

Поп в поэме выглядел дебилом. Церковь — некультурна и тупа. Сколько непочтительности было в жизнеописаниях попа! А поэт еще добавил грязи в откровенном кризисе идей: описал финансовые связи с бандформированием чертей! И в финале от удара по лбу этот поп совсем безумным стал. Ты бы, Пушкин, блоги лучше вел бы. Или книжки умные читал.

Вот в какие "творческие выси" был поэт болезненно влеком! И в итоге мы имеем высер, говоря приличным языком. Осрамился перед всей отчизной, показав бездарность вместе с тем. Не гонялся б ты за дешевизной конъюнктурных и чернушных тем! Ишь, насочинял, роняя слюни, пачкая простой бумажный лист. Прямо как какой-нибудь Акунин — злобный и бездарный оранжист.

Ты зачем под видом эвфемизмов впариваешь, гражданин поэт, несомненный признак экстремизма в каждый зарифмованный куплет? Возбуждая этим в общей массе (той, что называется толпа) ненависть к определенной рясе и иному признаку попа? Эта провокация поэта выглядит, как я судить могу, типа одиночного пикета — только у читателя в мозгу. А ведь где бы ни произносили эти экстремистские слова, есть у нас статья УК России номер двести восемьдесят два.

Можно получить на всю катушку, если кто об этом сообщит. От таких, как ты, товарищ Пушкин, изолятор следственный трещит. Вреден, некрасив и непотребен, и реально кончится бедой этот твой, простите, панк-молебен — о попе с работником Балдой. Просто надо думать головою. Чтоб не оказаться вдруг, шутя, там, где буря мглою небо кроет, вечно вихри снежные крутя. Потому что церковь — не игрушка. Сам потом завоешь от тоски: няня, — скажешь, — няня, где же кружка, миска, ложка, паспорт и носки?

Так что в рамках действующих правил в наш терпимый толерантный век Пушкина как следует поправил компетентный в этом человек: чтоб в сюжете не было агиток, чтоб из текста исключить вражду, чтоб как Бхагавад, простите, Гиту Томский суд не расценил Балду. В целом сохранилась вся интрига и нетронут авторский сюжет. Но теперь исправленная книга сможет без проблем увидеть свет.

Правок было внесено немного: только криминал исправить чтоб. Черти превратились в бандерлогов. Стал герой Навальный, а не поп. Попадья, попенок и поповна в этой новой версии другой превратились в блогеров, дословно: Alex Exler, Dolboeb, Drugoi... А взамен героя-шарлатана с некрасивым именем Балда — шесть мигрантов из Таджикистана с биржи соискателей труда. И немножко их родных и близких. Все, конечно, с визой годовой. Все, конечно, с временной пропиской. Все, конечно, с книжкой трудовой. С медицинской книжкой, также чистой от туберкулеза и чумы: эти правки с грамотным юристом долго согласовывали мы.

А назвали: "Сколково и Путин", этим самым в корне превратив книгу, хулиганскую по сути, в яркий федеральный позитив. И настолько книга лучше стала, что людей потянет как магнит! И к началу съемок сериала Пушкин будет просто знаменит.
linkpost comment

mulkukugis5 [Mar. 26th, 2012|06:42 pm]
Kad es strādāju kinoloģijas centrā. Šmerlī? Nē tam ar filmām nav nekāda sakara. Tur pie ZANĶa (Zinātņu Akadēmijas Neorganiskās Ķīmijas Institūts) sunīšus dresē. Man saproties, kā skafandru uzmauc virsū tādu vateņa pufaiku un jāvico cik spēka pa placi, bet tie sarīdītie volkadavi klūp virsū un ar žokļiem ieķērusies mēģina sapluinīt šito čaulu. Diezgan baisi. Zobi, saproties. Vot bija adrenalīns.

Zobi. Bodrijāra aprakstītajā pārejā no metalurģijas uz semiurģiju, jeb zīmju ražošanu, citiem vārdiem: post-fordisko informacionālismu,- saglabājas tā pulētās virsmas fascinācija, kas nāk no kārtību un varu iemiesojošās protomašīnas - zobu rindas caur hromēta korpusa mehānismu fāzi līdz glancēto žurnālu un spīdīgo iefasējumu, košo reklāmu un ekrānu virsmai, kas kulminē virspusēju cilvēcisko attiecību modelī. Zobi ir dzīvību, t.i. miesu destruējoša spožu zobenu ierinda. Kā raksta Eliass Kaneti „Masas un varas“ nodaļā Varas iekšas: „Gludums un kārtība kā zobu manifestētās īpašības iekļāvušās varas būtībā vispār. Tās nav šķiramas no varas, tas ir pirmais, ko konstatē jebkurā varas formā. Viss sākās ar primitīviem darbarīkiem, taču līdz ar varas pieaugsmi augušas arī tās agrīnās īpašības. Acīmredzami lēciens no akmens uz metālu bija lielākais lēciens šajā pieaugošā gluduma virzienā. Lai cik gludi akmens būtu noslīpēts, zobens, iesākumā no bronzas, tad no dzelzs, bija gludāks. Visvairāk metālā pievelk un valdzina tieši tas, ka metāls ir gludāks par itin visu. Mūsu modernās pasaules mašīnās un braucamrīkos šis gludums ir vēl lielāks, tas kļuvis par funkcijas gludumu vispār. Valoda to izsaka pavisam vienkārši, mēdz teikt, ka viss iet gludi un funkcionē gludi. Līdz ar to domā, ka process, lai kāds arī tas būtu, ir pilnīgā pakļautībā. Tieksme uz gludumu modernajā dzīvē ir guvusi virsroku arī jomās, kur iepriekš to mēģināja novērst…“ Šai gluduma sterilitātei pretstatīta tiek spalvaini neo-traibālā (I've been to some prety hairy situations) „pretošanās caur rituāliem“ (kā saucas Birmingemas Laikmetīgās Kultūras Pētījumu centra jauniešu subkultūrām veltītais krājums), ierakstot savu ķermeņu kodos arhaisko simbolu dzīļu noslēpumaino dzīvi.

-A es kapiņos par naktssargu kurinātāju piehaltūrēju. Tas mans bērnības sapnis.

Kārtējo reizi es stāvēju pie zaļi krāsotajiem vārtiem un knibināju ar nagu atlupušās krāsas plēksnītes. Izkalstot tās bija savērpušās un tagad knapi dzirdami knikšķēja atlecot no dēļa. Vārti gan toreiz likās milzīgi augsti- tieši tik lieli, lai pašizkrāvējs varētu iebraukt iekšā un melniem sodrējiem sasvīduši vīruki netīrās maikās liekšķerēm vien izkrautu virspusē sausi putekļaino, bet dziļāk izmirkušā šļurā sagājušo ogļu kravu. Kurtuves griesti bija velvēti un vienmēr man savā vardes perspektīvē atgādināja nedabiski uzmilzušu elektriskā vilciena vagonu. Ugunsvilciens. Toreiz, nekādīgi savādāk- kā kačigarka. Tajā varēja ielavīties pa kluso, ja kačigars nolēmēts tusnīja un knosijās otrā kurtuves galā, kur pustumsā gailēja krāsnis mētājot spocīgas ēnas no kvēpainām sienām uz velvētiem griestiem. Un ja labi paveicās, uguns atbalsotās rūkoņas aizsegā krāsnīm varēja piekļūt pavisam tuvu klāt slēpjoties aiz ogļu kaudzēm un tupšus pārskrienot no vienas kaudzes pie nākamās. Varēja pusbalsī sarunāties, jo dzirdēt tāpat mūs nevarēja. Visas skaņas noslāpēja liesmu bēgošā dūkoņa, ko reverberēja augstie griesti. Un smarža. Smarža- atmiņu detonators. Pēc kačigarkas vizītes saelpojies dūcošo tvanu es varēju tapt no mātes puses mirklī nopeilēts pēc dasta atlikuma, kas nāsīs palicis sakrājās stērķelētā nēzdodziņā melnās krēpās. Bez ogļu dūmiem zīmīgākais,- jo pirmais pēc ziemas parfīm-sterilitātes, ir mitruma nopervēto un saulē atkusušo tumsnējo dēļu aromāts. Pievilgušie šķūnīši, kas slēpjas vārnu ielas republikas pagalmos, nosprostotos ar žūstošiem palagiem, kuru raisītā bezgalīga svaiguma sajūta atjaucas ar vietām atkusušu nāsij samtainu pērno lapu trūdiem.

radiobubināšanas ēteru busā pārtrauca Imantas maurotāja jamming's: ...ššškā plaši ir zināms ļaudoņa ir dzīvoņas labākās daļas- kauloņas viena no augstāk attīstītākām formām. Saskaņā ar darvinieku pasaciņu tie kauļi ko gliemežmāte sav kuprainā pičpaunā nēsāja izdzima viņas mazulim kroplim un ieauga iekšā kuslajās miesās. No tā mutanta gliemja ar čaulu sev iekšā visi mugurkaulinieki radušies. Tie pirmējie bijuši ar aristokrātiski zilām un aukstām asnim- zivis, bet uzmetās kādai no zivīm neganta sēnīšu slimība- zvīņu ēde. Un tik dikti niezēja, kņudēja un kasijās, ka nebija zivij, kur likties. Un strīķējās zivtele koraļļu rifos rifos no viena sāna lecot uz otru un lēkaja tik sparīgi, ka izlēca laukā no dzimtās ūdens stihijas, atstāja savu pasaules okeāna mājvietu un sāka rāpties no niezes pa palmu stumbru sienām augšā tuvāk mutagēnus izraisošai saules radiācijai. Norīvēja tur visas zvīņas nost, bet sēne tikām ādu vienās plūksnās sabeidza un apauga šitā radība ar biezu jo biezu villu, kurā gan flora gan fauna gadījās un pa virsu ganijās. Tak kņudēt ēde nepārstāja un spalvainais mežonis norīvēja sev pliku sarkanu dibenu, bet kad vispār vais nevarēja turēt, šis mērkaķis, jo tā nu viņu dēvēt varam, metās no dzimtās palmas lejup un strīķēja dibengalu gar zemi tik sparīgi, ka bez astes palika un rupus vārdus vervelēdams baros vien pa zemi izklīda milnām, akmeņiem, bet pēcāk cirīšiem, zobiniem un visbeidzot tankiem un sadzīves elektronikas uzpariktēm teritoriju sadalījis. Tagadiņ sēž pie sava radioaparāta tā arī no sēnīšu ēdes joprojām neatsvabinājies kasa aiz auss un domādams nevar izdomāt, ko gan tas viss varētu nozīmēt...


Pieturā pie Mikrobioloģijas institūta kopā ar sēņotājiem, bet pa citām durvīm vienīgais, autobusā iekāpj gara auguma vīrietis sarkanā žokejnīcā. Vienas sejas puses viņam nav. Līdzbraucēji instinktīvi saraujas un veicot sīku solīšu rokādi saspiežas ciešāk, lai izveidotu ap jaunpienācēju brīvu telpu. Spitālības dvesma. Arī es satrūkstos, kad vīrs uzgriež greizo vaigu. Tas ir noplaucēts nost un mats matā atgādina Frediju Krīgeru iz “šausmām Elmielā” visā savā bojīgajā krāšņumā. Kaut ko līdzīgu es dabūju redzēt vidusskolā, kad no slimnīcas atgriezās mūsu klases ķīmiķis-piromāns, kurš bija iedzīvojies šādās koloīdās rētās- tiesa daudz niecīgākā apmērā. Viņa versija par notikušo bija: izgāzis līdz galam neizreaģējušo Nātrija mēģenes saturu podā tūdaļ to saņemot desmitkārtīgi pavairotu un paātrinātu ģīmī. Taču kaut kas vēl šķietas aizmirsti pazīstams, kā no citas- iepriekšējās dzīves. Mēģinu paslepen paraudzīties vai tur nav kas līdzīgs tērauda nažu asmeņiem pirkstu galos, kas sažņauguši polietilēna iepirkumu maisiņus un satrūkstos, nu jau otru reizi,- atpazinis tetovējumu delnas virspusē- kačigars. Ar skubu aizgriezos, lai it kā papētītu sakāpušo sēņotāju spainīšu saturu. Tikmēr autobuss līgani sašūpodamies uzņēma ātrumu traucoties cauri tīrelim, kur vienā pusē pamests lidlauks ar planieristiem. Lidlauks milzīgs un aizaudzis regulāros taisnstūros pa seguma salaiduma šuvēm, bet planierīši čīsanu, čīsanu (sīciņi- jap.). Plastmasas spannīši tikām nemanot kairina nāsi pēc aizgājušām jāņu dienām ar virsējām papardēm un kalmju meijām iežmiegti starp gumijzābakos stulmotām ar-dievu-jaunība kājām. Stop- pietura. Krīgers- no bērnības atgrieztās šaušalas izkāpj pirms Gobas ielas un drīzumā viņa sarkanā micīte jau ir spektrāli sadalījusies pa tirgus sievu krieviski raibajiem lakatiem un tiem akomponējošo rudens lapu, papirosetiķešu, lipstick gaisa skūpstu busa logu stiklu blāvā spoguļa iekustinātu bilžu balagānvērpetē.
linkpost comment

mulkukugis4 [Mar. 26th, 2012|03:13 pm]
Tas gan ir viens kvadrāts- squere. Disidents uzzīmēja gaisā ar pirkstiem neona taisnstūri.

Pie kā mēs palikām: ko maļ sudmaliņas? Tā ir vienkāršo ļaužu bohēma- padomā, to romantiku: ceļot ar draugiem autobusā, gluži kā mēs tagad. Nu- ne gluži, es iebildu. Šmiga, opjaķtaki- neaizmirsti. -Tad visi tie dziesmu un deju svētki, nakšņošana guļammaisos skolu sporta zālēs.

Gide bija īsta lēdija un kad vīru sarunas aizgāja par to, no kāda alus urīns paliek zils, vai kurš ir koplietošanas ziepju gabaliņā saspraudījis savus nagu atgriezumus, demonstratīvi, bet reizē vien savā manierē kā tikai viņa prata (Ar atšautu pirkstiņu turot kafijas tasīti: mana kucīte... Sučka?)- delikāti aizgriezās uz otru pusi.
linkpost comment

mulkukugis3 [Mar. 25th, 2012|10:20 pm]
Un tagad lūdzu paraugieties pa labi, patlaban mēs braucam garām...- lūk šajā ēkā zem arkas frontona, kur kādreiz atradās Rīgas operetes teātris, maestro Raimonds Pauls iestudēja savu slaveno "Māsu Keriju" komentēja izbijusī postpadomju tūrisma gide, vienīgā dāma mazskaitlīgajā pasažieru pulciņā.

Labklājības ministrijas budžeta apcirpšanā un veselības aprūpes institūciju reorganizācijā viens no pirmajiem tika aizklapēts un nodots privatizācijai Tvaika ielas komplekss Sarkandaugavā. Tā iemītniekiem izdalītas invaliditātes vilku pases bezmaksas braukšanai sabiedriskajā transportā. Pirmajā ziemā vairums no viņiem pilnībā dezorientēti nosala ielās. Izdzīvojušie mēdza nakti pārlaist vienīgajā uz apli pilsētā kursējošā autobusā, kas specifiskā kontingenta dēļ tika iesaukts par muļķu kuģi.

Kompānija ieinteresēti ar sejām pieplaka sānu logiem, bet ar manāmu novēlošanos, lai pagūtu vien saskatīt laternu gaismā vientuļu siluetu, kas kā pēc neitronbumbas izmirušajā pilsētā kvernēja uz soliņa pieturā. No sāna piebraukušie "ātrie" atritināja rāvējslēdzamo līķu maisu. Sanitāri ar sejsegiem un gumijas cimdiem jau ņēmās riktēt sastingušo ķermeni, kad tas ar vārgu rokas kustību padeva nepārprotamas dzīvības pazīmes kā atgaiņājot uzmācīgu mušu. Dzīvs vēl, maita- dirsā darbs un materiāli. Tie atlaida ļengano rumpīti, kurš zaudējis atbalstu tāpat kā sēdējis saliecies embrija pozā nošļuka uz sāna kā pupu maiss. Komandier, pieturiet- paņemsim. Virsaitis, kam intrаvenozā kaifa pazīmes pēc paša pieredzes nebija svešas, bija gatavs lēkt ārā, lai savāktu nožēlojamā paskata humanoīdu, taču nerunīgais šoferītis pieradis pie pamuļķu izlēcieniem jau ir nospiedis vaidzīgās pogas un ignorēdams kolektīvo neapmierinātību salonā atsāka kustību. Nav brīv, man grafiks.
link9 comments|post comment

BRĒMENES MUZIKANTI [Mar. 24th, 2012|05:18 pm]
linkpost comment

mulkukugis2 [Mar. 24th, 2012|03:56 pm]
Es biju bērns, es biju ļauns. Tik šķiet, ka viss ļaunums cēlās no azarta- hic et nunc klātbūtnē un nespējā padomāt trīs nākamos gājienus uz priekšu, iztēlojoties konsekvences. Tas arī saglabājas nobriestot kā puskoka lēkšana.

Miglai izklīstot tur, kur bija jābūt līdz smeldzei pazīstamām trakucīša aprisēm, vīdēja dzeloņstiepļu apjozti nocietinājumi ar sargtorņiem pa perimetru. "Spēka vieta"- kāds aizmugures sēdekļos piezīmēja. Tuvākā torņa vaktnieks izdzirdot motora rūkoņu zibenīgi pavērsa sava prožektora staru izgaismojot no tumsas iznirušā muļķu kuģa sānu. Halt! Atskanēja megafonā un sirēnas kaukoņa noklāja apkārtni. Buss tūdaļ padeva atpakaļgaitā riteņiem spolējot un īstajā brīdī, jo trasējošās lodes spindzēdamas jau caurumoja bampera skārdu.

Grjobaniji neo-ļiberasti. Apvienotajos Eiropas Emirātos, lai izdzīvotu konkurences cīņā ar paplašināto Ķīnu, kuras jaunā robeža nu jau stiepās gar Amūras upi, nācās oficioza leksikonā "konsolidēt" tādus "sociālistiskos rudimentus" kā pensijas un veselības aprūpes sistēma- starožili zināja stāstīt, ka- jā pastāvēja arī tādas lietas komplektā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību pēc telesakaru iezvana pieejamu visiem. Respektablās multinacionālās korporācijās protams saglabājās darbiniekiem tādas ekstras un bonusi kā obligātais veselības nodrošinājums slēgtajos hospisos, taču melnā darba strādniekiem un zilajām apkaklītēm tas nebija pa kabatai. Pagrīdē darbojās neskaitāmas tautas medicīnas, etnobotānikā balstītas hīleru klīnikas, kas nepieciešamības gadījumā spēja veikt arī nelicenzētu sadzīves elektronikas apgreida kiborgizētu protezēšanu, uz ko valdība raudzījās caur pirkstiem. Tas bija vien sociālās neapmierinātības tvaika nolaišanas ventīlis, jo pietiekami efektīvi joprojām darbojās dzeltenās kartes kartes pilsonības loterija uz ko rindās stāvēja slāvu gastarbaiteri, lai arī minoritāte, tomēr austrumu perifērijā nozīmīgs lētā darbaspēka resurss. Kad tas viss sākās?, vienota atskaites punkta nebija- iespējams gigapēdijas aizvēršana internetosā vai arī bezpilotu dronu ar pairatbeja serveriem uz borta notriekšana, bija pirmās bezdelīgas, kas jaunās brašās pasaules pavasari vēl nenesa.

Biezās kā piens miglas aizsegā, kas tūlīt aizvērās prožektoru kūļa gaismai kā divviru durvis, buss izmanevrēja strauju apgriezienu par 180 grādiem un baikeris piedeva gāzi. Bāc, da tie takš mūsējie- atpakaļskata spogulī piefiksējis iznirušus sekotājus divos ļuļkas mocikletos ar vērmahta ķiverēm galvās šis anonsēja. "Mūsējie" tikām nenometot apgriezienus pietuvojušies redzamības distancē atsāka bliezt no šmaiseriem.

Man patīk, kad šķembas ir, šāviņu troksnī pirotehniķis-disidents apņēmīgi iztaisnojās, beidzot pārtraucis pulēt trolejbusstangas granātu un strauji izliecies pa logu aizplivināja to ļuļku virzienā.

Laiks pagāja nemanot. Pīrādziņi sacepti un māla bļodā ar dvieli sasegti, lai atlaižās. Bet iekšā tādas gatavības visnepapieredzētam trīsas. Kāds pārlaidās pār tiltu. Viss kas var gadīties kad esam pāri šim tiltam, itin viss. Sapratusi, ka Jahves Karību jūras hipostāze DžA ir viņas acu ļaunums vecmāmiņa ar skatienu aizdedzināja ģerānijas ceru puķpodā uz palodzes. Tas sprakšķēdams uzliesmoja ar zilganu liesmu. Piepeši dzinn pie durvīm. Tpu tu tā kā tāds bīdākls! Aizdurvē divi savienoto valstu kājnieki vieglajās uzkabēs ar vietējo tulku no tuvējās Ziepniekkalna NATO raķešbāzes.
-Step aside! Vai jums, mem, ir koplietošanas teleantena? Nopeilēts pirātiskais raidītājs, kas rada trokšņus bāzes frekfencēs.
-Kū jūs dīleņi, īnaikat,- man šitenais ir rādžiņš vaira lāga ņaraidej, aber tū antenu- nazinu, nazinu.
Uz melno jaunkareivi: Aber pavei kādi jums tī ņēģerīši. Voi kā šim nabadzeņam ocs pūžņoj, tur jau beus mousu papeļes.
Atvērto durvju ailē caurvējš dzenā papeļu pūkas, kas riņķa dancī sagriežas caurvēja vērpetēs.
-Ponāc nu šurpu dāļiņ. Vecmāmiņa purpinādama zem deguna ar trim pirkstiem pārmet krustu zem zilgā skaistuļa ķiveres sejsega aizsniedzot bet neaizskarot sapampušo plakstiņu. Milzis satrūkstas:
Go, go, go. Uzkabē, nospiežot ar zodu raidītāju:All clear. Pāriniekiem:You and you! Quick, check out next floor.
Vecmāmiņa aizbultē durvis aiz nelūgtajiem viesiem un iemet vēl aci durvju actiņā. To aizsedz mugura maskēšanās ietērpā.
-Pogāns tāds!

Augšstāvā izspūris kārns vecis uz taburetes noliecies pār rakstāmgaldu un sagrābis kaulainos pirkstos mikrofonu siekalas šķiezdams kliedz tajā: Mani mīļie tirmantiņi un dārgie tarmantiņi saņemiet un suminiet! Pie jums atkal jau viesojas Vintents Pākste. šovakar visa ļaudoņa pie aparātiem dabūs zinnāt, kā tā iz pirmējas dzīvoņas cēlusies. Turpinam ēterā tikslas tautas teikmas radiolasījumu…

Ko tā vecene tur purpināja. Hei, tu kaut ko ierubijies? Frenks iebelza ar apkalto papēdi pa kaimiņa kojas kājgali. Uztūkums tiešām pārgāja... Viņš aptaustīja aci. Vecā vellata. Es tikai vienu nesaprotu, Frenks nokāra stulmotās kājas pār kojas malu- kur šitās fuckin’ pūkas rodas. Un visur viņas ielien- kursants ar roku izbraucīja no šņorzābaka sasviedrotas villas plūksnas un nokaisīja pār apakšējā kaimiņa gultasvietu. Tankš aizcirtās gaiteņa durvis. Netīrumus piepeši uzskrējis caurvējš iepūta Benam tieši ģīmī. Tu ko, pa rīkli gribi.
-Sorry, šķiet putekļu laumiņas/ dust-fairy sūtijums. Skat... Vīri sastingst blenzdami kazarmas logā.

Kambaris ir kaut kādā perversā augstākā labuma izpratnē “labiekārtots” par darbnīcu. Pats meistars, ko pirmā tuvinājumā varētu raksturot ar konceptu "kolorīts tipāžs", tāpat kā viņa mitekļa iekārtojums, kurā sadzīves tehnikas it kā ierastās formas ir izvietojušās kaut kādā nehumāni ģeometriskā kontūrā, kuru ilgāk vērojot piemetas reiboņi un slikta dūša,atgādina htonisku būtni no ēnu valstības. Jau tā šaurā telpa ir burtiski noblīvēta ar visādu mehāniski elektronisku daiktu, pēc paskata multifunkcionālu uzparikšu un gadžetu noklātām sienām tāpat kā nobružātās tērauda kumodes skapjaugša. Puspliku galvvidu un retinātu zobu smaidu sejā, ko ieskauj taukainu matu cirtas apjoztas pēc indiāņu parauga ar prievīti. Tautiski pagāniskais fundamentālists. Biezo dioptriju brilles kājiņas aiz ausīm piebintētas ar zilu izolācijlenti pie bikšu gumijas, kas sastīpo neskūto ģimi pa otram lāgam. Disidents arī šodien šķiet tāpat kā visus pēdējos četrdesmit gadus dirn savā puspagraba kābūzī, nemainīgi sadudzis pār darbagaldu un vecišķi žvīgu-žvārgi trin-trīdams tērauda galodu pret skrūvspīlēto metālcilindru. Tad galvu nepacēlis pamāj, lai sēstos, taburetes virzienā. Nolieku eļļaino sainīti uz galda malas un sāku pētīt apstrādājamās sagataves transformācijas. Uz tās paliek rombīgs vafeļu raksts. “Man patīk, ka šķembas ir”, viņš kā mantru atkārto, gatavodams kārtējo rokasgranātu no trolejbusa stangas gala. Es noliecos virs vīlētā ornamenta un piebāzis degunu pavisam klāt ieelpoju dievu un cilvēku aizmirstības piromaniakālo aromātu esenci, kas reti, bet tomēr vēl šo vietu vizitējošu caurvēju nopēdota ir ievilkusies visos meisterdarbnīcas stūros. Kādu brīdi acs baltumos pārgriezta loga rūts virzienā sastingst lai pagūtu ievērot, kā metāla putekļi novirpuļo lejā mirguļodami saulstaru strēlē un sakrājoties sīciņā piramīdā uz šķirbainās dēļu grīdas.
linkpost comment

iestraadnes [Mar. 22nd, 2012|05:36 pm]
Un kāda tieši ir jūsu invaliditāte? stāvlaukuma kontroliere- kundzīte nu jau vairs ne labākajos gados, bet iespējams daža laba ieskatos- odziņa no jauna, spalgi klaigāja nopakaļus ādās tērptajam tēviņam, kurš raitā atsperīgā solī attālinājās no noparkotā hārleja. Tureta sindroms, tu kuce- viņš nepagausinot gaitu un nemainot nosprausto trajektoriju pār plecu izmetis ienira lielveikala pašvirinošos durvju ailē

Virinātājs tramīgi mīņājās no vienas kājas uz otru nervozi glaudīdams bēžīgā plašķīša atlokus gar sāniem ar atkal jau nodevīgi sasvīdušajām plaukstām. Novērotājam no malas- piem. Domājošai gāzei no Plutona simptomi skaidri liecinātu par izteiktu agorafobiju. Taču virinātājs tāpēc jau bija virinātājs, ka šitā ārā iešanas trauksme bija viņa individuālās perversijas blakusprodukts. Viņam tas nekad nepāries- šitā trīce pirms došanās ārā. Puspagraba mūždien pēc pelējuma dvakojošā mitekļa noputējušā loga ekrānā jau vairāk kā stundu nekas ievērības cienīgs nebija parādījies pie apvāršņa. Bet gormon igral un dieniņa kā uz pasūtījumu- saulīte pa zemes virsu staigā savukārt sieviešu kājiņas pavasara sezonai pienācīgi atsegtas šajā parkam piegulošās aklās ieliņas apkaimē neraugoties uz brīnišķo laiciņu joprojām bija retums. Suki-bļaģi. Šitādā rakursā tās bija viņa aperatīvs, viņa priekšspēle, lai nu jau lauka pētījumā viss izietu gludi; telpās vaidzēja nostiprināt pārliecību, kam rutinizēta atkārtošana pēc Čārlza Sandersa Pīrsa ieskatiem it labi noder- bet jāpārliecinās ir par to, ka aparāts vispār strādā. Citādi var iznākt tā kā toreiz ar tām vidusskolniecēm, kas tā vietā lai uzbudinoši satrūkto sāka cita caur citu līksmi ķiķināt uz viņu nošņurkušu ar pirkstiem bakstot: da on že vjalyj.

Tu galvenais atnāc mūs uzsildīt bārdainais aramiešu valodas speciālists sazvērnieciski aplicis roku viņam ap pleciem šļupstēja. Tobiš kā- uzsildīt neviltotā neizpratnē viņš savukārt blisinājās blenžot te uz bīstamā tuvinājumā palielināto mūli, kas ar rugāju sariem nu jau burtiski bāzās acīs, te uz izkāmējušo sestās palātas virsaiti strīpotā pidžamā un tjubeķeikā, kurš arī pienācis tikai knapi manāmi šūpojās no viena sāna uz otru rokas salicis tradicionālā lūgšanu žestā pirkstu galiņiem ritmiski kustoties. Acis virsaitim aiz lenona brillītēm svētlaimīgi augšup savērstas komplektā ar češīras kaķa smaidu pa visu ģīmi nepārprotami liecināja par aizgājušo uzsildīšanu nepārprotami terapeitisko efektu ekzaltētā gara un kuslā ķermeņa stiprināšanā. Nu kā- tevi izrakstīs bārdainis skaidroja- un tev izrakstīs,- tobiš ripas, viņš čukstēja. Visas tu gribēdams nevarēsi notiesāt, es zinu šito pēcizrakstīšanās kūri, tad lūk tos pārpalikumus nemet ārā un dakterienei atpakaļ arī nenes-- saberzē un ieber jogurtā, tad jogurtu-tikai lai izstās aizfasēts- mums atnesīsi. Apsoli? Atnesīšu- ja paliks. Kas paliks? - da ripas pāri. Noteikti paliks, noteikti- tu sāc ar vienām tad caurām dienām . Nasāksjim nu otkol daiņūt! Viņš pats sevi aprāva čangaļu dialektā. Un tad, un tad ja regulāri atrādies- ripiņas nomaina uz advancētām. No tām pirmajām tu tupa tupeješ tāpat kā šiten, bet lai tu atgrieztos ražīgā darba kogorrtā- tur jau cita ķīmija- valsts dotēta. Un jums te par maz tupeķ? Nū vecīt- skaidrs, ka Vēsīgi un neļauj apsisties. A tā uzsildīsimies un raugi- pavisam cits apsitiens. “”Appppisiens” kā atbalss virsaitis rezonēja. Neņem viņu galvā- viņam eholālija. Priekamājīgi!-virsaitis atkal padeva balsi kā uzsaucot tostu.

Gāja čētrtūkstošastoņpadsmitais gads, viss bija sūdos- virsaitis nazālā balsī sāka raidīt: un tikai mazmazītiņa grupiņa nemiernieku turējās pretī fekāliju megaģenerātoram. Alfata!, kas arābiski nozīmē revolūcija- jau citā balsī viņš puspagriezienā komentēja. Allah akbar. Viņš pielādēja imagināru šauteni un salutēja gaisā. Šahidki raspojasaļisj. Kur ir mana kumbula (arābiski- tas nozīmē “spridzeklis” atkal komentārs auditorijas virzienā. “No pasaran”, kā izsmēlis visus savus spēkus enerģijas pārtēriņā virsaitis burtiski saļima sēdus uz atspergultas malas ar skatienu sastindzis vienā punktā.
link7 comments|post comment

anonss: degradācija [Mar. 21st, 2012|08:57 pm]
Esmu mašīna. Salauzta. Psihiatre spītīgi atsakās klāt pie antipsihotiskajām ripām izrakstīt kaut ko tonizējošu- vēlams uz amfitamīnu bāzes piem. Ritalīnu, kas līdzās prozakam jau sen ir liels hits pindosu akadēmiskās aprindās, jo, kā plaši zināms: ne tikai reliģija, bet arī ķimikālijas ir nākotnes atslēgas. Tāds lūk Caitgaists. Šeit to izraksta tikai nepilngadīgajiem ar uzmanības deficīta sindromu. Tāpēc apmierinos ar dienišķi vakarīgo pusnulseptiņi un kapājamā vanaga divlitru ampulu. Tas protams nevelk uz Veņičkas heroisko 3,5 jerša litratūru (*ievērtējiet pirmsampulu laikmeta tilpuma kombināciju kortelītim un obligātai razļivona trīslitrenei) un aposterioru aizmigšanu neizautam dzelzceļa sliežu atzara uzbērumā, bet sievas ieskatos arī ir... ir gana plebejiski un seksuālā plānā pietiekami atbaidoši, kas smārda vien pēc ir vēl maigi sacīts. Vienvārdsakot vecais perdelis ar permanentu will to be večno molodoi, večno ērebušs, kā aptuveni skan refrēns Brālim2 ainā ar tačankas ložmetēju SanktĻeņingradas klaustrofobiskajās pievārtēs. Dienas režīms: mostos nomidzī, kad sīčus riktē skolai, tad vārtos baisā kaltēklī (paldies D-vam krānā ūdeni žīdi nav izlakuši) kautkādos apokaliptiski homofobos un antisemītiskos murgos bāžot galvu zem spilvena kā vampīrs slēpjoties no dienasgaismas līdz kādiem poludiviem. Izkārpos no midzeņa un pietraušos kājās. Vsjo šatajetsa i plyvjot. Smadzenēs iestrēdzis Mamonova šuba-duba blūzs „šodien pamodos- tā apmēram divos, un uzreizi sapratu- no manis tu notinies; nu un tad, nu un tad- tik un tā šodien piemaušos.” Tad krampjaini rīstoties cīnos ar hronisku abstinenci tobiš Sartra detalizēti aprakstīto nelabumu un čerez ņemogu pīpēju uz balkona. Vienaudži līdzgaitnieki zajadlie smēķētāji ap šo pusmūža krīzes laiku pamazām praktiski visi ir atmetuši, a es na starasķe ļet ļuļķēt tikai iesācis un jau nevaru apstāties. Like a rolling stone. Alternaķivšiks it visā. Kā R.I.P. Jegors Ļetovs- Ļimonova dziesminieks un persona non grata Latvijā, kuru nepārlaida pār robežu lepni paceltu galvu uz vietējo nacbolu organizēto Gr.Ob. konci, savlaik deklarēja: „Ja vsegda budu proķiv”. Vai arī vēl man patīk: „Ja stanu mentom, pidarasam, monahom, jevrejem,- vsjo što ugodno, ļiš by ņenravitsa- vam!” Taču atpakaļ pie atkarībām: kad priekšmeti un substances diktē tev savu gribu: kūciņa- apēd mani, pudelīte- izdzer mani. Hujeta. Viss ir dūmi. Lediņš no NSRD postulēja: „Ēdu, guļu, pīpēju.” Tīrais surpluss un maslova piramīdas virsotne-dūmi. Rezignētā kontemplācijā ieslīgstot var introspektīvi novērot, kā atkarības evolucionāri progresē, ja tādai degradācijai vispār ir piemērojama progresa mēraukla. Pēc laiciņa pieķeru sevi, ka vairs meditatīvi nekoncentrējos uz smēķa uztīšanas un kūpināšanas elementārajām kustībām, bet tā vietā apziņa klejo pa retrospektīviem jebšu projektīviem aizdomu apcirkņiem. Kaut gan: mņe vezģe tjurma. Ja agrāk varēju nepaguris atkal un atkal no jauna pārskatīt „Stalkeru”, tad tagad aprobežojos ar jeņķu jauniešu komēdijseriāliem, tjipa „Big Bang.” Patiesi, es jums saku: degradācijai nav robežu. Esmu reģistrs- reģistrēju pašdegradācijas gradācijas. Klīstu pa istabu no viena stūra uz otru vislaik rokasstiepiena attālumā no dračīšanas. Pieeju pie loga un kā Harmss vērojot kaila koka zaru kustības vējā gaidu, kad manī beidzot sāksies intensīvā dzīve. Nesākas. Skurvilsja. Laiks akmeņus vākt un cits laiks tā arī var nepienākt, man nav ko teikt pasaulei un viņa arī klusē. Slaistoties pārlūkoju dažādu gandžabasu iepakojumu kolekciju plauktā ar grāmatu muguriņu imaginārās kārtības sekvenci fonā. Nekas mani neuzrunā. Simple present, simple perfect. Bet tīri merkantīlu apsvērumu pēc tā gribētos izlaist kārtējo organisma iespirtošanas kūri, kurai ļegaļņiks iesāksies tikai 17.00, līdz tam- pjanstvu boi! Kārtīgam indiānim taču kādreiz tik maz vajadzēja- knibuli JAH labvēlības, microdose. Bet ieklausoties sevī paranoidālais mistisko šausmu diskurss- Džā! šķiet tik nesamērīgs alčāga komfortablajam siltumam, kas izplūst no kuņģīša pa visiem locekļiem un iežūžo tramīgo apziņu pūkainā kokonā. Kaut kas attur- metabailes; bailes no paniskām bailēm. Izmena. Nākas apmierināties zaļajā frontē ar numismātiskā instinkta stimulāciju, faktiski tas pats ir ar aiz gara laika iegādātām un internetosā zagtām grāmatām. Bet es taču kādreiz biju Grāmatas cilvēks, kā musulmaņi dēvē jūdus un kristiešus. Arī arodu izvēlējos tādu, lai nodarbotos ar to pašu, ko bērnībā: lasītu un pārstāstītu tekstus; man pat iesauka sētā bija- staigājošā bibliotēka. Nākas gaidīt, kad alčāga paisums un bēgums izskalos atmiņu tiktāl, lai atkal pa apli varētu ķerties pie Dovlatova kopoto rakstu pārlasīšanas un atgrieztos mājās- padomju savoka realitātē, kuru piedzīvoju vien kā bērns tā īsti neiesoļojis pieaugušo sadzīvē, un kuru titāniskais Dovlatovs ir saudzīgi saglabājis tieši man. PSRS, ko tā pazīstu; metafiziska drošība- neraugoties uz vienmēr klātesošiem kodolkara draudiem, kas iedresēti ar regulārām civilās aizsardzības (GRaždanskajaOBorona) mācību trauksmēm Salaspils memoriāla un bumbu patversmju bunkerarhitektūrā. Ne Prusts, ne Džoiss neko pat līdzīgu nepiedāvās.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | 120 entries back ]
[ go | earlier/later ]