|
Oct. 27th, 2013|03:44 am |
tātad mēs visi esam mūsu vecāku turpinājums
arī to vecāku, kuriem nevajadzēja turpinājumu
jautājums ir tikai tur
kā sadzīvot vecāku, kuriem vajadzēja turpinājumu, bērniem ar vecāku, kuriem nevajadzēja turpinājumu, bērniem
un man šķiet, ka nav tādas vienkāršas atbildes
es daudz domāju par integrāciju
nu nevis integrāciju kā musulmaņi Rietumeiropā vai krievi un latvieši, lol
bet gan tas, kā kaut kādi absolūti kreisi cilvēki kā es (es nemēģinu nekā sev komplimentēt, man vienkārši liekas, ka tā tomēr ir) dažkārt veiksmīgi integrējas pareizāk domājošu cilvēku masās
bet integrācija līdz galam jau tomēr parasti nenotiek, jo, ja notiktu, tad droši vien tik bieži nelietotu šo vārdu 'integrācija'
atšķirības ir ilglaicīgas, tām ir liela ilgtspēja
daudz domāju par uzdevumu, kas man bija dots un to, ka latviešiem ģenētiski esot vēlme pēc priekšnieka
vispār es sapratu, ka, kaut gan zinu, kas man aptuveni būtu jāizdara, un ka varētu ļauties mūžīgajam haosam un to konkrēto lietu izdarīt
bet tomēr patīk, ja ir kaut kādas ievirzes... es nespēju saprast to izvēļu daudzumu, to, kā viena lieta noved pie otras. jo tādā gadījumā viss ir aizgājis kaut kā nepareizi
man tomēr gribētos pa laikam arī kādu bargāku pavēli... kurai es, iespējams, pretotos. bet es taču nevaru protestēt, ja nav nekā pret ko protestēt, vai ne. tādas jau arī ir tās visas kreisās kustības - ja nebūtu pret ko dumpoties, tad tādu nebūtu. jebkurā gadījumā, es visu laiku novirzos no galvenās domas... kuras nav. |
|