Braucot autobusā Zigfrīda Annas Meierovica pieturā aizdomājos/atcerējos, kāpēc viņam ir vārds Anna. Tas tāpēc, ka tā sauca viņa māti, kas nomirusi dzemdībās, ne? Palika skumji, jo nezinu, kā dzīvotu bez savas mammas. Man šķiet, ka neviens cits nespēj sniegt tādu sirds siltumu, atbalstu kā mamma. Mīlu savu! Izdomāju, ka jāsametas ar brālīšiem un jāuzdāvina viņai būs zīda sega. Par spilvenu, ko viņa pārveda no Ķīnas viņa nevar un nevar vien beigt priecāties. Guļot uz tā viņai pat sejas āda esot uzlabojusies. |
Un no šodienas es lietošu tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kas ir ar mīlestību gatavoti mājās. Ceru, ka Ivo priecāsies par maniem Rīgas melnā balzama krājumiem. Ļauju Aurorai augt un izpausties. Problēma tik, ka manām personībām, kad tās aktivizējas gribas sev atbilstošo krāsu apģērbu. Kādai skapī nemētājas kas gaisīgs zilzaļā vai ideālā gadījumā zilzaļvioletā krāsā? |
Eu, bet man ir divi jauki brāļi, kurus es pēdējā laikā pārāk reti satieku. Brālīšu un māsiņas dienai būs būt! |
Man patīk atdot lietas, kas man patiesībā nav vajadzīgas. Liekie alkohola un neveselīgo dzērienu krājumi likvidēti. Kafija gan vēl kādu laiku būs mana draudzene, no kuras dzeršanas nešķiršos. Jāuztaisa būs gan skapja, gan grāmatu plaukta revīzija kādu dienu. Gaidu, kad pie manis atceļos mana jaunā blokflauta... Man šodien laikam pārāk gribas izteikties par lietām. Jāsakārto labāk istaba
|
Meh... lietas, ko man gribas un lietas, ko man vajag... atkarības... pieķeršanās... krājas... ap/pārstrādāju. changing... eju mazgāt traukus... |