ANNA + АИИА
07 Janvāris 2008 @ 18:31
*54  
Allalā, izdevās! Mamma jau gadu kā saka, ka "šitai kleitai tu tur neko nevarēsi izdarīt - ja par lielu, tad par lielu!". Nē, nu nē, tā gluži vienkārši nevar būt. Ko viņa man te mēģina iepūst? Un redz, šodien ņēmos pierādīt pretējo. Un ļoti loģiski, ka izdevās. Kleita der īīdēēāāli. Nieki varbūt, ka tās ikdienā nenēsāju, bet tā pavisam omulīgi paliek, ja zini, ka guļ tur tādas skapī. Nnnāīs.

Šorīt no rīta tā ne pa jokam sakāvāmies ar miegu, bez ierunām kapitulēju, kā rezultātā nogulēju līdz bez trim minūtēm pusdesmitiem. Pēc tam vēl mazliet paduelējāmies, izlīdu no gultas deviņos un četrdesmit sešās. Pamielojos ar piens+kafija un divām desmaizēm.

25. trolejbusa galapunkts. Iedevu latu, izdeva sešdesmit santīmus smalkā izskatā. Jauki! Sastrēgumu īpaši nebija, ja neskaita mini drūzmēšanos posmā starp Lāčplēša un Elizabetes ielām, bet tas nepārsteidz.

Trīs minūtes pēc vienpadsmitiem ievēlos skolā [tas ir, kad skolas pulkstenis rādīja tādu laiku, vēru vaļā ārdurvis]. Kā vienmēr - laikā. Tikai varbūt ar pārāk lielu precizitāti.

Pēc tam devos būtiskā, ļoti būtiskā apgaitā. Lai sirds sitas priekā un gavilē, jo atradu!! Atradu īstās krāsas, atradu, atradu.. :) Tagad tik būs jāpieķeras kādu dienu tam visam pavisam nopietni un tad tik taps. Divos pēcpusdienā izgāju no iepriekšpēdējās audumu bodes, kuru apmeklēju. Pa ceļam uz pēdējo bodi labi ātri un fiksi piepildījās viens no senseniem bērnības sapņiem - redzēt, kā ēka grūst!! Šis gan nebija nekāds piemājas malkas šķūnītis vai pajumte veļas žāvēšanai, bet gan Pati Rīgas Sporta Pils!! Un šajā momentā, kad viens tāds tehnisks un ļoti smags aparāts ar skaļu būkšķi ietriecas izrobotajā SP iekšienē, acis top ne vien par apakštasītēm un bļodām, bet par dzirnakmeņiem droši [un tagad atzīstas, kurš nav lasījis šo pasaku!!]. Māja šķērsgriezumā ir Kaut Kas. Visādi vadi, instalācijas, dzelzsbetoni.. Ir ko acis mielot.

Tērbatas/Stabu ielas stūrī paguvu pirmo reizi šoziem nolīgoties. Tiesa, ne tā eleganti nokrist uz pakaļas, vien tā noslīdēt uz kreisā ceļa, pagūstot atbalstīties uz četriem pirkstiem. Neinteresanti, bet nu.. labi, ka tā!

Piefiksēju domu, ka gribētu kādreiz izmēģināt, kā tas ir - makšķerēt. Šobrīd gan nevienu tā īsti nezinu, kurš ar to ļoti aizrautos, bet tā ceru, ka līdz siltākam laikam kādu izdosies atrast. Interesē tieši paši procesi, kā kas kur notiek, kas jādara tādā situācijā un kas - tādā. [ziņkārība? :)] Aizdomājos arī par medībām, bet tas jau būtu pavisam traki. Jānītim nemaz nejautāšu, vai viņš mani kādreiz ņemtu līdzi. :D Galu galā - kurš tad ar tādiem metiešiem krāmējsies?

Skan Tom Waits. Šodienai garšo! [paaaldies ;)]
 
 
zumīka: Tom Waits - Lost In The Harbour