a bet vispār...tāda liela skumja vakar uzmācās. Domāju, skumjas cēlonis ir cits, bet nu iegansts ..pietiekams, lai pačinkstētu. Tāda liela vilšanās sajūta - ar milzu prieku gaidīt, gaidīt un tad - tieši pirms beidzot dota atļauja saņemt..pazaudēt. Labi, ka man ir labi draugi, kas atgādina, ka kaķīši dzīvo ilgāk kā divus gadus, bet mana dzīve nav pietiekami nostiprināta nedz vietā, nedz laikā. Šķiet, doma par kaķīti man jāatmet vēl uz kādu laiciņu. Žēl ļoti, jo es biju dikten nobriedusi audzināt kaķīti. Un beidzot pat pavērās tam arī materiālas iespējas...
eehh...
/nopūtiņa
:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}